Foto: Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Autors: Inga Bika
Avots: Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Šajā sestdienā, 2014. gada 7. jūnijā aicinām uz Kocēnu novada Dikļiem, kur kopā svinēsim 150. gadskārtu kopš Pirmajiem Dziedāšanas svētkiem!
Pirmās dziesmu dienas mācītājs, skolotājs un literāts Juris Neikens noorganizēja 1864. gada Vasarsvētkos Dikļu mācītājmuižas parkā. Dziedāšanas svētki izauga līdz pirmajiem Vispārējiem Dziesmu svētkiem Rīgā 1873. gadā, liekot pamatus Dziesmu svētku tradīcijai.
Reklāma
Tai senā, gaismas pilnā vasarsvētku dienā
Jauns vārds top dzīvs un tautai nemirstību dāvā.
Skaņu balsi, raitu soli!
Neikens saucis,
Saucis vārdu -
Dziesmu svētki!
/režisors Uģis Brikmanis/
Plkst. 12.00 Dziesmu svētku promenādē notiks "Bērnu tautasdziesmu koncerts", kurā piedalīsies Kocēnu novada un Valmieras pilsētas skolu kori.
Plkst. 14.00 Dikļu baznīcā vokālie ansambļi Luar, Canto un Schola Cantorum Riga un dūdinieki - Ieva Nīmane un Māris Jēkabsons aicinās uz koncertu "Latviešu psalmu dziedājumi".
Plkst. 16.00 Dikļu pils dārzā izskanēs Baltijas valstu Mūzikas skolu stīgu orķestru koncerts ar Valmieras, Panevēžas, Ukmerges, Tartu, Kuressarres un Helsinku orķestru piedalīšanos.
Plkst. 17.30 Dikļu baznīcā notiks Pirmajiem Dziedāšanas svētkiem veltīts Svētbrīdis. Piedalās Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris Gaudeamus.
Svētku dalībnieku Gājiens pa Neikena taku vedīs uz jaunizveidoto Dikļu dabas koncertzāli, kur plkst. 18.30 sāksies svētku koncerts. Alfrēda Kalniņa, Jāņa Cimzes, Jāzepa Vītola, Emīla Dārziņa, Emiļa Melngaiļa, Jāzepa Mediņa un citu latviešu kormūzikas klasiķu darbus atskaņos 50 Latvijas jauktie un vīru kori - kopā 2000 dziedātāju. Koncertā piedalīsies arī soliste Inga Šļubovska, NBS Štāba orķestris un dejotāji no Valmieras puses.
Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Jānis Petrovskis, režisors Uģis Brikmanis.
Skatītāju zona paredzēta arī pļavā pie dabas koncertzāles, kur būs iespēja sēdēt uz līdzi paņemtajām segām.
Plkst. 20.30 zaļumballi spēlēs NBS Štāba orķestris, Iļģi un Bellacord.
Ieeja bez maksas.
Pasākumus, kas veltīti 150. gadadienai kopš Pirmajiem Dziedāšanas svētkiem Dikļos, rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs un Kocēnu novada dome.
Par Dziedāšanas svētku vēsturi:
Dikļi ir izsenis apdzīvota vieta un ieņem izcilu vietu latviešu kultūras vēsturē, jo tieši šeit notikuši pirmie latviešu novada Dziedāšanas svētki un spēlēta pirmā teātra izrāde latviešu valodā.
Dikļu baznīcā un draudzē no 1857. līdz 1867. gadam par mācītāju kalpoja Juris Neikens, talantīgs skolotājs, izglītības darba organizators, ievērojams literāts.
2014. gadā aprit 150. gadskārta kopš pirmajām dziesmu dienām Dikļos - Dziesmu svētku tradīcijas aizsākumiem, kad 1864. gada Vasarsvētkos Dikļu mācītājmuižas parkā Juris Neikens noorganizēja pirmos kopā dziedāšanas svētkus, tādējādi liekot pamatus latviešu tradīcijai. Dziesmu dienas pasākumā Dikļos no apkārtējiem Vidzemes pagastiem piedalījās seši vīru kori no Dikļiem, Lielsalacas (Salacgrīvas), Limbažiem, Mazsalacas, Rūjienas un Straupes, kā arī bērnu koris ar 120 dziedātājiem rīta cēlienā. Pakalns, kurā svētkos izvietojās kori, vēlāk ieguva Neikenkalna nosaukumu.
Pirmie Dziedāšanas svētki Dikļos izauga līdz pirmajiem Vispārējiem Dziesmu svētkiem Rīgā 1873. gadā, kuros piedalījās arī Dikļu vīru koris.
Atzīmējot Vispārējo latviešu Dziesmu svētku simtgadi, 1973. gadā Neikenkalnā atklāja piemiņas akmeni pirmajiem novada Dziesmu svētkiem. 1984. gadā Dikļos tika atklāta pirmo novada Dziesmu svētku ekspozīcija, ko izveidoja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš. 2014. gadā ekspozīciju pilnveidojis Alberts Rokpelnis.
Šobrīd blakus Neikenkalnam izveidota dabas koncertzāle – mūsdienīga dabas un mākslas sinerģija, kas izceļ Dikļu kultūrvēsturisko nozīmi kā Dziesmu svētku šūpulim.
Leģendārais Dziesmu svētku goda virsdiriģents, kultūras darbinieks, pedagogs un publicists Roberts Zuika ir teicis: "Dziesmu svētki ir mūsu testaments, novēlējums neskaitāmās paaudzēs. Dziesmu spēks jānodod tālāk jaunatnei, jo vienīgi atdotais paliek. Dziesmu svētki nav tikai priecāšanās. Tie ir mūsu tautas bagātību novēlējums visaugstākajā līmenī, lai pastāvētu mūsu tauta, valoda un valsts. Lai mēs nepazaudētu sirdsapziņu un pašcieņu."
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
