23. marts: Šekltona ekspedīcija atklāj zemeslodes dienvidu magnētisko polu

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/ Historynet.com

Portāls Historynet.com vēstī, ka 1909.gada 23.marts ir tas datums, kad slavenā britu polārpētnieka Ernesta Šekltona (1874-1922) ekspedīcija Antarktīdā atklāja zemeslodes dienvidu magnētisko polu. Tas notika Šekltona otrajā ekspedīcijā uz ledus kontinentu.

20. gs. sākumu dēvē arī par Varonīgo Antarktikas izpētes laikmetu, kura laikā notika septiņpadsmit nozīmīgas ekspedīcijas. Dienvidpols bija tāds kā Svētais Grāls, varonīgie un arī godkārīgie pētnieki sacentās par to, kurš pirmais to sasniegs. Daudzas no ekspedīcijām beidzās traģiski. Episkā sacensība beidzās 1911.gada decembrī ar dižā norvēģa Amudsena uzvaru.

Reklāma

Runājot par E.Šekltonu, lielāku slavu gan iemantoja viņa leģendārā nākamā ekspedīcija 1914.gadā ar kuģi Endurance (Izturība). Šī ekspedīcija bija iecerēta kā Antarktīdas šķērsojums no viena krasta līdz otram, pa ceļam paķerot Dienvidpolu. Ekspedīcija gan ir ievērojama pilnīgi citādā ziņā. Pirmais ekspedīcijas kuģis kontinentu nemaz nesasniedza, jo iestrēga ledū. Ar to sākās izdzīvošanas skola 28 cilvēku komandai, kura mājās nonāca gandrīz 3 gadus vēlāk. E. Šekltona mērķis netika sasniegts, un tomēr viņa vadītā ekspedīcija ir iekļuvusi biznesa augstskolu programmās kā izcilas līderības paraugs.

Ironiski, ka pašam Šekltonam ar biznesu neveicās it nemaz. Laikam jau tomēr viņa īstā stihija bija ledāju spožums un posts, nevis kapitāla pasaules betona džungļi. Atgriezies Anglijā, viņš uzsāka vairākus biznesa projektus, bet pagalam neveiksmīgi. Arī skarbie piedzīvojumi Antarktīdā bija atstājusi iespaidu uz veselību. Ernests Šekltons mira 48 gadu vecumā, aizmirsts un nabadzībā. Atcerējās un novērtēja viņu tikai 20.gadsimta beigās.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

diena vēsturē šekltons magnētiskais pols