17. novembris vēsturē: Pirmais eiropietis ierauga Viktorijas ūdenskritumu

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Wikipedia/History.com

Viktorijas ūdenskritums ir viens no pasaulē zināmākajiem ūdenskritumiem (aiz Niagāras ūdenskrituma, Gulfosa Islandē un latviešiem arī Ventas rumbas). Tas arī ir viens no lielākajiem ūdenskritumiem pasaulē (ir grūti noteikt pasaulē lielākos ūdenskritumus, jo tos mēra pēc dažādiem lielumiem - platuma, augstuma, krītošā ūdens apjoma u.c) un atrodas Zambezi upē Āfrikas dienviddaļā.

Uz Zambijas un Zimbabves valstu robežas meklējamais dabas brīnums ir aptuveni 1700 m plats un līdz 108 m augsts (augstums mainās no 80 m labajā krastā līdz 108 m centrā). Tas izskatās ļoti iespaidīgi, jo ūdens krīt ļoti šaurā un dziļā ieplakā. Turklāt krītošais ūdens veido šļakatas un miglu, kuri var pacelties līdz 400 m augstumam un var būt redzami pat no 50 km attāluma.

Reklāma

Pirmais eiropietis, kas šo brīnišķīgo skatu ieraudzīja, 1855.gadā bija skots Deivids Livingstons. Pētnieks arī bija tas, kas deva vārdu šim ūdenskritumam, nodēvejot to tā laika Anglijas karalienes Viktorijas vārdā. Pirms eiropeiskā vārda došanas, ūdenskritums vietejo iedzīvotāju vidū bija pazīstams ar nosaukumu "dārdošie dūmi".

Tā kā ūdenskritums ir viens no dabas brīnumiem un skaistākajiem Āfrikas dabas objektiem, tas ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Viktorijas ūdenskritums ir pasaulē vienīgais ūdenskritums, kurš ir vairāk nekā 100 metru augsts un vairāk nekā kilometru plats. Tas atrodas divu dabas parku apgabalā.

Lietus sezonas laikā ūdenskritumā vienas minūtes laikā krīt lejup 500 miljoni litru ūdens, krītošā ūdens milzīgā spēka ietekmē ūdens šļaksti paceļas vairāku simtu metru augstumā. 1958. gadā plūdu laikā Zambezi, ūdenskritumā tika novērots rekordliels ūdens daudzums - vairāk nekā 770 miljoni litru ūdens minūtē (apmēram 13 miljoni litru sekundē).

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.