Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/History.com/Wikipedia
Kurš gan - vismaz bildēs - nav redzējis Eifeļa torni. Vienu no pasaulē populārākajiem tūrisma objektiem un Francijas simbolu... Tieši ar šo neatkārtojamo objektu visvairāk saistās Gustavs Eifelis - inženieris, kurš projektēja un arī cēla vēlāk viņa vārdā nodēvēto Eifeļa torni.
Aleksandrs Gustavs Eifelis bija dzimis 1832. gada 15. decembrī, bet miris gandrīz simts gadus (91) vēlāk - 1923. gada 27. decembrī. Viņš bija franču būvinženieris, arhitekts un uzņēmējs. Inženiera grādu viņš ieguva Parīzē un jau studiju laikā sāka pētīt iespējas būvniecībā izmantot tēraudu. Viens no viņa pirmajiem darbiem bija dzelzceļa tilta izbūve Bordo, bet vēlākos gados viņš piedalījās arī ASV Brīvības statujas izstrādē, projektējot statujas iekšējo karkasu (kā zināms, ASV Brīvības statuju saņēma dāvānā no Francijas) un projektējis arī slaveno Portugāles pilsētas Porto tiltu pār Douro upi.
Reklāma
Tomēr pašu slavenāko darbu - Eifeļa torni Eifelis tika uzaicinājs projektēt 1887. gadā. Tas sākotnēji bija paredzēts kā ieejas arka Pasaules izstādē 1889. gadā. Tornis tika atklāts 1889. gada 31. martā, bet atvērts tā paša gada 6. maijā. Tā kā tornis bija atvērta konstrukcija milzīgā augstumā, pastāvēja ārkārtīgi augsts nelaimes gadījumu risks, bet tā kā Eifelis labi rūpējās par darbinieku drošību, celtniecības laikā bojā gāja tikai 1 cilvēks.
Iesākumā tornis nebija Francijas tautas iecienīts, rakstnieks Gijs de Mopasāns pat regulāri pusdienoja torņa restorānā, jo tā bija vienīgā vieta, kur pats tornis nebija redzams. Tomēr šobrīd tas tiek uzskatīts par izteiksmīgu strukturālās mākslas darbu.
Tornis ir 300 metrus augsts, kas ir aptuveni 75 stāvi. Ieskaitot 20,75 metrus garo antenu, būve ir 320,75 metrus augsta, kas ir 81 stāvs. Līdz ar torņa atklāšanu tas kļuva par augstāko celtni pasaulē, pārspējot Vašingtonas monumentu. Šo titulu tas saglabāja līdz 1930. gadam, kad tika pabeigta Ņujorkas Chrysler ēka - bet tā kā ieskaitot antenu, tornis bija garāks, tad kā augstākās pasaules ēkas parasti norādīja abas.
Eifeļa torņa metāla struktūra sver 7300 tonnas, un kopējais svars ir 10100 tonnas. Atkarībā no laika temperatūras torņa smaile var novirzīties pa 8 centimetriem (3,25 collām), izplešoties siltā laikā. Torņa apsaimniekošana prasa 50 tonnas krāsas ik 7 gadus, tas tiek darīts, lai torni pasargātu no rūsas. Tomēr torņa krāsa nedaudz mainās šobrīd tas ir brūni-pelēks. Pirmajā stāvā ir aptauja, kurā tiek jautāts, kādā krāsā nākotnē krāsot torni.
Kopš 20. gadsimta sākuma, tornis tiek izmantots radio un televīzijas pārraidēm. Tornī ir 2 restorāni: 95 metru augstumā virs jūras līmeņa, pirmajā stāvā — Altitude 95 (Augstums 95) un otrajā stāvā — Jules Verne (Žils Verns), dārgs restorāns ar privātu liftu.
Pastāv baumas, ka torņa augšā ir arī īpaša telpa, ko Eifelis izveidojis pats sev. Tomēr - baumas ir baumas.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 18.11.2024 - 30.11.2024 “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi X” Valmieras novada Tūrisma pārvalde")
.png "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 10.11.2024 - 01.12.2024 Singapūra, Malaizija, Bruneja Latvia Tours")
