Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Britannica/History.com/Wikipedia
Dzirdot vārdu "samurajs" uzreiz prātā nāk Holivudas filmas, kurās maskoti tēli, kas dodas dažādās kara misijās. Samuraji mums asociējas ar ieročiem, profesionalitāti un spēku - bet mazāk ar politiku. Tomēr samuraju kustības beigu daļā liela daļa bija arī politika. Kā redzamākais no šīs kustības pārstāvjiem politiskā ziņā bija Ito Hirobumi, kurš, būdams samurajs, kļuva par pašu pirmo Japānas premjerministru.
Apzīmējums "samurajs" nācis no darbības vārda "saburau" - "sargāt, kalpot". Sākotnēji ar vārdu samurajs apzīmēja tikai bruņotus imperatora kalpus, bet laika gaitā tie izvērtās par atsevišķu kārtu, līdzīgu bruņiniekiem viduslaiku Eiropā. Samurajiem ir īpašs uzvedības un goda kodekss, tomēr par spīti reālajai ietekmei, samuraji vienmēr sabiedrības kārtu hierarhijā atradās zemāk par aristokrātiju. Pats termins izauga līdz ar valsts centralizācijas procesu - Japānas imperatora armijas kodols, ko sākotnēji komplektēja no pietiekami turīgu dzimtu pārstāvjiem (karavīram pašam sevi vajadzēja nodrošināt ar bruņojumu un zirgu), kuri mācēja jāt ar zirgu un šaut ar loku. Varas iestādes tos katru nodrošināja ar uzturu un diviem bruņotiem kalpiem. Ap X gs. daudzi no šiem karavīriem bija izveidojuši gandrīz autonomus bruņotus formējumus - samuraju klanus. No klanu vadoņiem imperators rekrutēja provinču gubernatorus.
Katra šāda samuraju klana iekšienē attīstījās strikti noteikta hierarhija, disciplīna un militarizēts dzīvesveids. Arī samuraju klanu savstarpējās attiecības noteica vasaļattiecību hierarhija - vājākie, mazākie klani bija lielāko, dižciltīgāko klanu (vairāku samuraju klanus saistīja asinsradniecības saites ar imperatora ģimeni) vasaļi, bet visi klani bija imperatora vasaļi. Vienīgais samuraju uzdevums bija kalpot savam klanam karā un vingrināties kaujas prasmēs miera laikā. Regulāras un izplatītas bija samuraju klanu savstarpējās sadursmes, ienaids, cīņa par ietekmi un teritorijām.
Reklāma
Samuraju nozīme te pieauga te noplaka dažādos laika posmos līdz 1868. gadā pēc kara kustību formāli likvidēja imperators Meidzi. Pēc Meidzi reformas samuraju kārta tika likvidēta, tiem aizliegts nēsāt kārtu apliecinošus atribūtus (divus zobenus).
Tas gan netraucēja daudziem sevi turpināt piedēvet pie šīs kārtas. Viens no šādiem cilvēkiem bija Ito Hirobumi, kurš 1885.gadā kļuva par pirmo Japānas premjerministru. Viņš šajā amatā arī darbojās kopumā četrus termiņus pēc kārtas, kas ir ilgākais laiks ko šajā amatā kāds Japānā ir pavadījis. Savas darības laikā Ito lika neskaitāmus pamatakmeņus mūsdienu Japānas izveidei. Viņš arī strādāja pie valsts konstitūcijas izveides un vispārēja dzīves līmeņa uzlabošanas valstī. 1909.gadā Hirobumi noslepkavoja kāds korejietis, vēlāk apgalvojot, ka Hirobumi ir vainīgs dažādu noziegumu paveikšanā pret Koreju un tās iedzīvotājiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
