1. februāris vēsturē: Uz neapdzīvotas salas tiek atrasts «Robinsons Krūzo» [1]

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/BBC.com

Robinsons Krūzo, protams, nav patiess tēls - tas ir fikcionāls tēls, ko izveidojis angļu rakstnieks Daniels Defo. Defo savu pasaulslaveno romānu pirmo reizi publicēja 1719.gadā, taču iedvesmu šim stāstam viņš smēlās no 1709.gada notikumiem. Šajā gadā kāda angļu kuģa (iespējams, pirātu) apkalpe uz neapdzīvotas salas atrod jūrnieku Aleksandru Selkirku, kurš uz neapdzīvotas salas bija pavadījis vairāk nekā četrus gadus.

Selkirks, kas bija skots un uzaudzis kāda kurpnieka ģimenē uz Masatjeras salas tika atstāts sava neciešamā rakstura dēļ pēc kārtējā strīda ar kuģa kapteini. Uz salas, kas atradās aptuveni 600 kilometrus no Čīles. Vientuļniekam kuģinieki atstāja vien segu, nazi, cirvi, šauteni, navigācijas instrumentus, katlu, tabaku un Bībeli.

Reklāma

Tiek apgalvots, ka viņš bieži konfliktēja ar citiem, uzskatīja sevi par pārāku - kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc viņš spējis izdzīvot vienatnē uz salas. Savu apmetni viņš bija uzcēlis kalna nogāzē, nevis piekrastē, jo viņam bija jāizvairās no spaņu konkistadoriem - tie viņu būtu nogalinājuši, jo viņš bija brits.

Sala bija lieliski piemērota dzīvošanai - te bijis maigs un relatīvi sauss klimats, uz tās nav atradušies bīstami zvēri, kā arī bija pieejams dzeramais ūdens. Apkārtnē uzturējās roņi, krabji un zivis, kā arī auga ogas un cita veida augi, ko ēst. Vairākus gadus iepriekš uz salas spāņi bija atstājuši kazas, kaķus, žurkas un arī iesējuši atsevišķus dārzeņus - kā pastinakus. Selkirks tad arī pieradināja kaķus, lai viņam būtu kompānija un arī viņš būtu pasargāts no žurkām. Kazas viņš, protams, ēda.

Pēc izglābšanas pāris gadus "Robinsons Krūzo" ceļoja pa pasauli ar komandu, kas viņu bija izglābusi. Viņi devās uzbrukumos, laupīja un šantažēja, turklāt darīja to ar savas valsts atbalstu - tāpēc ir divdomīgs skaidrojums vai patiešām bijuši pirāti. Taču 1711. gada nogalē salinieks ar salaupīto bagātību atgriezās Anglijā. Viņš acumirklī kļuva slavens, krogos mainot savus stāstus pret dzērieniem un ēdieniem. Tiek uzskatīts, ka tieši šādi viņu iepazina arī Daniels Defo

Tomēr cilvēki viņam nepatika vēl arvien un vīru vajāja ilgas pēc viņa salas. Viņš drīz vien atkal "aizlaidās" jūrā un 1721. gadā viņš nomira no dzeltenās kaites. Jau pirms viņa nāves, Defo sarakstītais "Robinsons Krūzo" bija kļuvis par bestselleru.

Sala, uz kuras uzturējās Selkirks vairs nav neapdzīvota - tā gan joprojām ir nomaļa un vientulīga vieta. Tomēr tur tagad mīt aptuveni 600 iedzīvotāji – vairums no viņiem ir zvejnieki.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.