12. decembris vēsturē: pasaule atzīmē piparkūku mājiņu dienu

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com/daysoftheyear.com

Par neatņemamu Ziemassvētku laika vēstnesi kļuvušas piparkūkas, kuras nesteidzīgi kopā ar ģimeni, draugiem vai vienatnē var gatavot, gaidot gada skaistākos svētkus. Piparkūku cepšanas tradīcija uz Latviju atceļojusi no Vācijas un – lai gan mūsdienās piparkūkas un to mīklu iespējams iegādāties jebkurā gadalaikā, visīpašāko sajūtu tās sniedz tieši Ziemassvētkos.

Ja tuvajos Austrumos aromātiskās piparkūkas pazīst jau teju 5000 gadus, tad Eiropā kraukšķīgie cepumi ir pazīstami vairāk nekā 1000 gadus. Piparkūku dzimtene ir Tuvie Austrumi, kur ļaudis ticējuši, ka piparotajiem medus raušiem piemīt īpašs spēks un tos izmantojuši, lai atvairītu dēmonus, pielabinātos dievībām un dotu līdzi mirušajiem aizsaulē. Eiropā piparkūkas pazīstamas kopš 992. gada, kad Francijā to pagatavošanu sāka mācīt armēņu mūks Nikopoles Gregorijs. Mūki piparkūkas gatavojuši eņģeļu un svēto formās, un šīs piparkūku formas saglabājušas popularitāti līdz pat mūsdienām.

Reklāma

Gadsimtiem ilgi pipari bija dārgas garšvielas, kuras lietot varēja atļauties tikai turīgi pilsoņi. Turklāt tas bija statusa jautājums: ja saimnieki to varēja atļauties, tad arī viesiem to bija jāļauj sajust gan ceļot priekšā piparotus cepumus, gan arī vīnam kādu piparu klāt piešaujot. Pirmie 14 oficiāli atzītie piparkūku cepšanas meistari Eiropā savu amata ģildi izveidoja 1643. gadā Vācijā. Divus gadus vēlāk tika izdoti speciāli "piparkūku statūti", kas strikti reglamentēja ar piparkūkām saistītos jautājumus un, piemēram, noteica, ka pārdot piparkūkas ir tiesības tikai tiem, kam pieder sava krāsns.

Romas impērijā piparkūkas ziedoja dievībām. Viena no šī cepuma īpatnībām bija tai pievienotais ingvers, tāpēc tās sauc arī par ingvera maizītēm. Ingveru pazina arī Senajā Grieķijā, paralēli citām īpašībām tam piemita spēja paildzināt ēdiena mūžu. Piparkūku pagatavošanai izmantoja kanēli, muskatriekstu, krustnagliņas, ingveru, kardamonu, koriandru, melnos un smaržīgos piparus un pūdercukuru. Tās ir sastāvdaļas no visiem zemes nostūriem, un tas arī noteica piparkūku lielo dārdzību sendienās.

Vēlāk piparkūkas kļuva par katra tirdziņa delikatesi. Mīkstas un ar garšvielām piesātinātas kūkas vai kraukšķīgs cepumi. Piparkūkām bija un joprojām ir dažādas formas, krāsas, glazūras rotājums.

Pirmie piparkūku cilvēciņi radās Anglijas karalienes Elizabetes I valdīšanas laikā, kad viņa lūdza, lai uz svētkiem tiktu izgatavoti piparkūku cilvēciņi par godu viņas viesiem, kuriem šīs piparkūkas tika dalītas. Savukārt piparkūku mājiņa radās 19. gadsimtā, ļaudīm iedvesmojoties no Hansa Kristiana Andersena pasakas "Ansītis un Grietiņa".

Kā svinēt piparkūku mājiņu dienu? Protams, ka to uzmeistarojot! Lai kraukšķīgas piparkūkas!

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

Cesvaines pilī varēs aplūkot izstādi «Gadskārtas» (27.11.2025)

Madona janvārī kļūs par biatlona galvaspilsētu (26.11.2025)

Uztura speciāliste Lizete Puga: uzkodas pa ceļam ne vienmēr nozīmē «neveselīgi» un «trekni» (27.11.2025)

13. decembrī Aknīstē notiks Ziemassvētku tirdziņš (25.11.2025)

Pat jaunāki auto var būt riskanti – pētījumā atklāts, ka piecus gadus veci spēkrati Latvijā vidēji ir «attīti» par 80 000 km (27.11.2025)