7. augusts vēsturē: Kotdivuāra iegūst neatkarību no Francijas

Kotdivuāra jeb, burtiski tulkojot, - "Ziloņkaula Krasts" - ir valsts Āfrikas rietumos. Tā atrodas pie Atlantijas okeāna – zemeslodes dienvidu pusē. Kotdivuāra rietumos robežojas ar Libēriju un Gvineju, ziemeļos ar Mali un Burkinafaso, austrumos ar Ganu un jau minēto Atlantijas okeānu, bet dienvidos - ar Gvinejas līci. Valsts pilnais nosaukums ir Kotdivuāras republika.

Kotdivuāra ir 322 462 km2 (piecas reizes lielāka nekā Latvija) liela un tajā dzīvo aptuveni 20,6 miljoni iedzīvotāju. 1960. gada 7. augustā valsts ieguva neatkarību - Francija to piešķīra pēc prezidenta Fēliksa Hupē-Boigna (Felix Houphouet-Boigny) prasības. Hupē-Boigns arī vadīja Kotdivuāru turpmākos trīsdesmit gadus, kuru laikā valsts piedzīvoja ekonomisko uzplaukumu un bija uzskatāma par relatīvi stabilu. Kopš 1999. gada tomēr valstī notika dažādi militāri apvērsumi, prezidenta gāšana un pat pilsoņu karš. Tolaik nelikumīgi varu sagrāba Lorāns Gbagbo. Tomēr šobrīd valstij ir demokrātiski ievēlēts līderis - Starptautiskās sabiedrības atzītais Alasāns Outara un valstī militāri konflikti notiek daudz retāk.

Valsts nosaukums cēlies no ziloņkaula, jo šī bija vieta no kuras tālāk eksportēja Āfrikas ziloņkaulu lielos apjomos. Valsts vecais, nereti arī mūsdienās lietotais, nosaukums ir "Ivory coast" jeb jau minētais "Ziloņkaula Krasts", tomēr jau 1985. gada oktobrī Kotdivuāras valdība oficiāli lūdza citas valstis nelietot valsts nosaukuma tulkoto formu, bet tā vietā izmantot franču valodas nosaukumu Côte d'Ivoire vai tā tulkojumus. Taču šis lūgums tiek bieži ignorēts, it īpaši angļu valodā, tā vietā lietojot tradicionālo "Ivory Coast" nosaukumu. Izņēmumi ir diplomātiskajos sakaros, kur izmanto oficiālo nosaukumu Kotdivuāra, kā arī dažādās starptautiskās organizācijās – kā FIFA, Starptautiskā Olimpiskā Komiteja u.c.

Vidējais dzīves ilgums valstī ir 55 gadi vīriešiem un 58 gadi sievietēm. Oficiālā valsts valoda ir franču, bet apmēram 70 vietējās valodas pieder Nigēras-Kongo valodu saimei. Lielākā etniskā grupa valstī ir akani (42.1%). Galvenās reliģijas Kotdivuārā ir islāms (38,6 %), kristietība (pārsvarā katoļticība) 32,6% un tradicionālās reliģijas (25%). Musulmaņi apdzīvo valsts ziemeļu, bet kristieši - dienvidu daļu.

Kotdivuāra uzskatāma par vidēji attīstītu valsti – tās iekšzemes kopprodukts sastāda 36,8 miljardus ASV dolāru, savukārt Džini koeficients (sociālā nevienlīdzība) ir vidējs – 41.5. 

KOMENTĀRI

(vārds) Ieraksti rezultātu

SADAļU ATBALSTA:

 
Ceļojumu un atpūtas piedāvājumi:
LEĢENDU NAKTS | Jaunmoku pilī Tukuma TIC
Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja iejusties pils leģendu un noslēpumu pasaulē, piedzīvojot stāstus, spēles un pastaigas tumsā. | Skatīt vairāk
Latvija
Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 16.10.2025 - 23.10.2025 Latgales vēstniecība GORS  Rēzeknes pilsētas TIC
Ienirsti Latgales sirdī – kur kultūra dzīvo un skan! GORS nav tikai koncertzāle, bet vesela pieredze ar pasaules klases akustiku, gardēžu virtuvi un | Skatīt vairāk
Rodelis arī rudenī! Ventspils TIC
Baltijā lielākā rodeļu trase ir atvērta visu gadu. Kopējais rodeļu trases garums ir 800 m, bet nobrauciens ir vairāk kā puskilomertu, t.i. 580 m | Skatīt vairāk
Muzikālais vakars ar Žoržu Siksnu Bauskas TIC
Gardēžu muzikālo vakaru sezonas atklāšana restorānā "MežsKungs" ar jaudīgu estrādes leģendas - Žorža Siksnas un komandas - koncertu! | Skatīt vairāk

Par mums / about us | Ētikas kodekss | Reklāma un Sadarbība | Kontakti | Autortiesības | Partneriem
All rights reserved © 2002 - 2025 BalticTravelnews.com | Design & maintenance © 2000 - 2025 1st-studio.com

 
Total Timed::1.82171488sec.