Foto: turisms.balvi.lv

Senatnē Balvu apkārtne ietilpa Atzeles valsts Bērzpils pilsnovadā (Berezne), vēlāk Rīgas arhibīskapijas austrumu pierobežā. Pēc 1629. gada Inflantijas vaivadijas - Viļakas trakta teritorijā. Ap 1765. gadu dibināta Balvu muiža, 1783. gadā pieminēta Balvu sādža. 1865. gadā Balviem piešķīra ciema tiesības un atļāva rīkot gadatirgus, 1906. gadā ciemu atdalīja no muižas.

20. gadsimta sākumā Balvi jau bija izauguši par pagasta centru. Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijas laikā 1920. gada janvārī Balvos atradās Latgales divīzijas štābs. 1925. gadā Balvi ieguva biezi apdzīvotas vietas, 1926. gadā - miesta, bet 1928. gadā 11. februārī - pilsētas tiesības, un tādējādi kļuva par pirmo pilsētu Jaunlatgales apriņķī. 1938. gada 12. oktobrī tika apstiprināts Balvu pilsētas ģerbonis.

Atpazīstamākie Balvu pilsētas objekti ir muižas pils ēka ezera krastā, 19. gadsimtā veidotais muižas parks un savdabīgās akmeņu kompozīcijas Lāča dārzā. Par pilsētas simbolu balvenieši uzskata strūklaku "Ūdensroze" skvērā, bet svinīgos valsts svētku brīžos iedzīvotāji pulcējas pie pieminekļa kritušajiem Latgales partizāniem.