Vairāk nekā 56 tūkstošu kvadrātkilometru lielā Eiropas Savienības valsts atrodas pie Adrijas jūras un ceļotāji šajā valstī var baudīt 2600 saulainas stundas gadā, kas pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju.

Reklāma

Horvātijā var izjust gan Balkānu, gan Centrāleiropas kultūru ietekmi, tomēr tās vēsturiskie notikumi, kas ļauj izbaudīt brīvību mūsdienās, bijuši gana sāpīgi. 

1991. gada 19. maijā notika referendums par Horvātijas neatkarību. Tā kā Krajinas serbi boikotēja šo referendumu, ar 94,17% balsu uzvarēja neatkarības piekritēji. 1991. gada 25. jūnijā Horvātija, vienlaicīgi ar Slovēniju, deklarēja neatkarību no Dienvidslāvijas. Serbu Krajina jau 1991. gada aprīlī pieņēma lēmumu par palikšanu Dienvidslāvijas sastāvā, uzskatot, ka saskaņā ar tautu pašnoteikšanās tiesībām un to, ka Horvātijas kā federatīvā subjekta robežas komunistiskā režīma laikā izveidotas, neņemot vērā vēsturiskās un etniskās atšķirības, viņu referendums ir tikpat leģitīms kā horvātu lēmums par izstāšanos. Jaunizveidotās Horvātijas kā suverēnas valsts valdība šo serbu apdzīvoto apgabalu iedzīvotāju lēmumu neatzina par saistošu, nolemjot saglabāt J.B. Tito laikā nospraustās robežas ar militāru spēku. Šie notikumi attīstījās kā karš, kas ilga līdz 1995. gada 7. augustam, (formāli Deitonas vienošanās - 1995. gada 14. decembrī.