Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/vestnesis.lv/Wikipedia.org
1921.gada 15.jūnijā Satversmes sapulce apstiprina Latvijas valsts ģerboni. Tā autors ir grafiķis Vilhelms Krūmiņš, bet galīgajā variantā korekcijas veica Rihards Zariņš.
Jau emblēmā, ko nosacīti var uzskatīt par pirmo Latvijas valsts ģerboni, bija attēlota lecoša saule. Pastāvēja uzskats, ka tās 19 stari simbolizē atdzimušo Latviju ar tās 19 apriņķiem (vecākos zīmējumos saulei 17 stari, jo tad bija tikai 17 apriņķu). Saulīte tika izmantota arī Pirmā pasaules kara laika latviešu strēlnieku simbolikā.
Reklāma
Sarkanā lauva sudraba laukā ņemta no agrākās Kurzemes hercogistes ģerboņa un simbolizē Kurzemi un Zemgali. Parasti ģerboņos lauva izteic spēku, stiprumu, izturību.
Kurzemes un Zemgales hercogiste pastāvēja no 1561. līdz 1795. gadam kā Polijas—Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts.
Sudraba grifs ar zobenu ķetnā ir nācis no Pārdaugavas Livonijas hercogistes ģerboņa un tagad simbolizē Vidzemi un Latgali. Parasti ģerboņos grifs izteic gudrību un rosīgumu.
Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma un Viļņas ūnijas noslēgšanas 1561. gadā Vidzemi un Latgali pievienoja Lietuvai.
1566. gada 26. decembrī apstiprināja jaunās Livonijas hercogistes ģerboni, kas bija patapināts no iepriekšējā Livonijas valdnieka arhibīskapa Brandenburgas Vilhelma ģerboņa: sarkanā laukā uz labo pusi ejošs ar zeltu kronēts sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā, kam uz krūtīm monogramma "SA" (Sigismunds Augusts). Šis ģerbonis kļuva par pamatu arī Livonijas pārvaldnieka Jāņa Hodkeviča pēcteču — Hodkeviču dzimtas ģerbonim. 1629. gadā Pārdaugavas hercogiste bija sadalīta, Vidzemi pievienojot Zviedrijai, bet Latgali atstājot Polijai.
Trīs zelta zvaigznes virs vairoga simbolizē trīs Latvijas provinces: Kurzemi ar Zemgali (abas bieži uzskata par vienu kopēju provinci), Vidzemi un Latgali.
Ģerboņa greznojumam izlietoti ozola zari — sens latviešu vīrišķības un izturības simbols.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
