11. oktobris vēsturē: Ekspluatācijā nodod lidostu «Rīga»

11.10.2026 05:54 | Latvija

Foto: Riga-airport.com

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Citariga.lv/Wikipedia.org

Tālajā 1974. gada 11. oktobrī ekspluatācijā tika nodots jaunais Starptautiskās lidostas “Rīga” komplekss, kas kļuva par nozīmīgāko civilās aviācijas infrastruktūras projektu Latvijā padomju periodā. Lidostas būvniecība bija sākusies jau 1965. gadā, un tās atrašanās vieta pie Mārupes tika izvēlēta, lai nodrošinātu modernu, drošu un perspektīvu gaisa satiksmes mezglu, kas spētu aizstāt novecojušās Spilves un Rumbulas lidostas. Kompleksā ietilpa galvenā pasažieru ēka, mācību korpuss, dienesta ēka, tehniskās bāzes, angāri un citas celtnes, kas kopā veidoja pilnvērtīgu aviācijas centru. Interjera dizainu radīja latviešu mākslinieki Aleksandrs Stankevičs un Armīns Punka, un tas bija viens no modernākajiem visā PSRS – mēbeles, apgaismes ķermeņi, kioski un pat durvju rokturi tika izgatavoti pēc individuāliem autoru zīmējumiem, radot vienotu, laikmetīgu vizuālo tēlu.

Lidostas galvenajā ēkā tika izvietotas plašas uzgaidāmās telpas, biļešu kases, izziņu biroji, kafejnīcas, kioski, bagāžas nodošanas un saņemšanas zonas, kā arī modernas vizuālās informācijas sistēmas. Jaunā infrastruktūra bija paredzēta līdz 600 pasažieru apkalpošanai stundā, kas tolaik bija ļoti augsts rādītājs Baltijas reģionā. Paralēli ēku būvniecībai tika veikta arī skrejceļa modernizācija – tas tika pagarināts par 550 metriem, sasniedzot 3200 metru garumu un 45 metru platumu, kas ļāva uzņemt jaunās paaudzes lidmašīnas, tostarp Tupolev TU‑154. Lidostas teritorija aizņēma 621 hektāru, un tā tika aprīkota ar modernām radionavigācijas un gaisa satiksmes vadības sistēmām.

Reklāma

Lidostas atklāšana 1974. gada oktobrī bija plašs un simbolisks notikums. Tajā piedalījās Latvijas PSR valdības pārstāvji, Rīgas pilsētas izpildkomitejas vadība, PSRS civilās aviācijas ministrijas amatpersonas, celtnieki un aviācijas speciālisti. Atklāšanas lentu pārgrieza Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājs Jurijs Rubenis, bet jau 10. oktobrī pulksten 12.38 no jaunās lidostas pacēlās pirmais pasažieru reiss uz Maskavu. Tomēr regulāri pasažieru pārvadājumi pilnā apjomā sākās 1975. gadā, kad Aeroflot no Rīgas veica lidojumus uz teju 100 PSRS pilsētām – no Baltijas līdz Kaukāzam, Urāliem un Sibīrijai. Pirmajos darbības gados lidosta apkalpoja ap 2000 pasažieru dienā jeb aptuveni 700–750 tūkstošus gadā, kas apliecināja jaunās infrastruktūras nepieciešamību un kapacitāti.

Līdz jaunās lidostas atklāšanai civilā aviācija Latvijā balstījās uz Spilves un Rumbulas lidlaukiem. Spilve, kas bija Rīgas galvenā lidosta kopš 20. gadsimta sākuma, 60.–70. gados vairs neatbilda modernās aviācijas prasībām – tās skrejceļš bija pārāk īss, ēkas novecojušas, bet infrastruktūra nespēja nodrošināt strauji augošo pasažieru plūsmu. Rumbula savukārt bija pusmilitārs lidlauks, kurā civilie reisi tika veikti ierobežotā apjomā. Jaunās lidostas izbūve bija loģisks solis, kas nodrošināja Rīgai iespēju kļūt par Baltijas reģiona galveno aviācijas centru.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas lidosta pakāpeniski tika pārveidota par modernu Eiropas transporta mezglu. 1994. gadā beidzās militārās struktūras klātbūtne, bet 1997. gadā tika izveidota valsts akciju sabiedrība “Starptautiskā lidosta Rīga”, kas uzsāka mērķtiecīgu attīstību, modernizējot termināļus, skrejceļus un tehnisko aprīkojumu. Šodien RIX ir Baltijas lielākā lidosta, un tās pamati tika ielikti tieši 1974. gada rudenī, kad durvis vēra modernā, ambiciozā un tā laika prasībām atbilstošā lidostas “Rīga” ēka.

Vairāk informācijas: www.riga-airport.com