Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Lr1.lv
1790.gada 29.janvārī Anglijā izmēģināja pirmo speciāli būvēto glābšanas laivu. Laiva vispirms tika izmēģināta Tainas upē, bet pēc tam arī jūrā, lai izmēģinātu to spēcīga vēja apstākļos.
Iemesls šādas laivas būvniecībai un izmēģināšanai bija traģēdija – nepilnu gadu iepriekš bijā aizgāja lielākā daļa kuģa apkalpes, kad kuģis uzskrēja uz sēkļa, bet glābējus tā arī nesagaidīja lielā vēja dēļ. Tādēļ tika izsludināts konkurss, lai atrastu labākos laivas izgudrotājus un būvētājus.
Konkursā pieteicās Laionels Lukins, Henrijs Greitheds un Viljams Vudhavs. Visu trīs piedāvātie risinājumi bija līdzīgi, un viņi metās viens otru apvainot izgudrojuma zādzībā. Tanas upe tika izmēģināta Greitherda izgudrotā laica, kuras borti bija būvēti no korķa. Lai korķis nepiesūktos ar ūdeni, to pārsedza ar metāla lokšņu slāni. Ķīlis tika veidots tā, lai laiva būtu grūti apgāžama un lai tā saglabātu peldētspēju pat ja lielākā daļa tās būtu jau piesmelta ar ūdeni. Savukārt airētājiem paredzēja ērtākas airēšanas vietas un ievērojami saīsināja airus. Garie airi bija efektīvāki, ja vajadzēja saglabāt laivas ātrumu, bet īsie parocīgāki, ja jūrā bija lieli viļņi. Loģika pavisam vienkārša, nevienam nav vajadzīga glābšanas laiva labos laikapstākļos.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
SADAļU ATBALSTA:
