20. jūlijs vēsturē: tiek atklāts jaunais viadukts pāri Lorupes gravai uz Vidzemes šosejas (A2) pie Siguldas

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/lvceli.lv

Pie Siguldas 1968. gada 20. jūlijā tika atklāts jaunais viadukts pāri Lorupes gravai uz Vidzemes šosejas (A2). 

Uz tūristu iecienīto Siguldu ceļotāji dodas, lai baudītu skaisto apkārtni un skatus uz Gaujas upes senleju. Netālu no Gaujas plūst Lorupe – neliela (11 km gara) Gaujas kreisā krasta pieteka, kas iztek no Ummuru ezera. Upei ir ievērojams kritums – 89 metri, tas ir 8,1 m uz kilometru, tādēļ upe smilšakmens pamatnē izgrauzusi dziļu gravu ar stāviem krastiem. Šo gravu tagad šķērso Lorupes viadukts, bet agrāk tai tika pāri pa līkumainu ceļu cauri gravai.

Reklāma

Ceļam, kas vedis no Lorupes uz Siguldu ir sena vēsture. Tas ticis izmantots jau kopš 12. gadsimta, taču attēlos tie paradās kopš 18. gadsimta beigām, kad ievērojamais novadpētnieks Johans Kristofs Broce to attēloja savos zīmējumos. 1856. gadā senākā ceļa vietā Cariskās Krievijas impērija izbūvēja Rīgas–Pleskavas lielceļu, kas bija nozīmīgs pasta ceļš. Lai šķērsotu Lorupi, tilta vietā tika izbūvēta caurteka no kaltiem granītakmeņiem. Caurteka un senais ceļa posms ir atjaunoti un apskatāmi arī mūsdienās.

Vecais ceļš, kurš veda pāri Lorupei, bija ļoti līkumains, tas tika būvēts, apejot senās Kronnenbergas muižas ūdensdzirnavas, kas atradās apmēram 50 metru augšpus tā. 20. gadsimta sākumā Lorupes gravas šķērsošana ir nodarbinājusi vairākas latviešu inženieru paaudzes. Trases izmeklēšanas darbi bija sākušies jau 1942. gadā, vācu okupācijas laikā, kad kāda Vācijas būvniecības sabiedrība finansēja šos darbus, bet otro reizi izpētes darbi atsākās 1959. gadā.

Tas bija pirmais tilts PSRS ar garenuzbīdīšanas montāžas tehnoloģiju, kas šodien ir kļuvusi par ikdienišķu praksi.  

Vairāk informācijas: https://lvceli.lv/celu-vestures-lappuses/viadukts-par-lorupes-gravu-celmlauzis-tiltu-bivnieciba/

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.