26. jūnijs vēsturē: Sāk veidot tagadējo Viesturdārzu

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/Citariga.lv/Liveriga.com

Pēc Krievijas cara Pētera I pavēles 1721. gada 26. jūnijā sāka veidot vecāko Rīgas parku – Pirmo Ķeizardārzu jeb tagadējo Viesturārzu.

“Triumfa arka un skaņa, kāda rodas tenisa bumbiņai satiekoties ar tenisa raketi, Viesturdārzā liek aizdomāties par aizraujošām cīņām slavenajos Roland Garros kortos Parīzē. Šajā vietā sakņojas gan šī aristokrātiskā sporta veida klubu veidošanās pirmsākumi Rīgā, gan Krievijas cara Pētera I stādītās gobas atvases trešajā paaudzē. Viesturdārzs tiek saukts arī par Dziesmu svētku parku – šeit norisinājās pirmie latviešu dziesmu svētki,” vēsta “Liveriga.com”.

Reklāma

Viesturdārzs ir vecākais Rīgas parks un tā platība ir 7,6 hektāri. Pēteris I šo vietu bija nolūkojis savai vasaras rezidencei ar plašu dārzu. Pēc vairāk nekā gadsimta dārzs tika uzdāvināts Rīgas pilsētai.

19. gadsimta 60.gados šeit ierīkoja restorānu, bet 1873.gadā uzcēla estrādi, kur notika I Vispārīgie latviešu dziesmu svētki. No 1883.gada ziemā te darbojās slidotava un ledus kalns, no kura braukt ar ragaviņām, bet vasarās šeit zem klajas debess spēlēja tenisu.

1936. gadā uz šejieni atceļoja Triumfa arka jeb Aleksandra vārti, bet 1973. gadā atklāja dziesmu svētku simtgadei veltītu arhitektoniski – skulpturālu ansambli. 

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Viesturdārzs

Citi raksti par šo tēmu:

Apstiprināts un izziņots 2026. gada lielāko kultūras un tūrisma pasākumu plāns Augšdaugavas novadā (28.01.2026)

Saulaina ziemas diena Saulkrastos fotogrāfes Gitas Memmēnas skatījumā - Foto (28.01.2026)

Apstiprināts dabas lieguma «Stompaku purvi» dabas aizsardzības plāns līdz 2037. gadam (28.01.2026)

No 6. februāra Brīvdabas muzejā gaismu taku triloģijas noslēdzošā daļa «Pasaule. Meteņi» (28.01.2026)

30. janvāris vēsturē: «airBaltic» veic pirmo lidojumu no Tallinas lidostas (30.01.2021)