Foto: copilot.microsoft.com
Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/mdr.de
1823. gada 10. februārī Vācijas pilsētā Ķelnē notika pirmā Ķelnes rožu pirmdienas parāde jeb «Kölner Rosenmontagszug» gājiens – notikums, kas vēlāk kļuva par vienu no slavenākajām karnevāla tradīcijām Vācijā. Gājiens norisinājās ap Neumarktu pilsētas centrā un bija veltīts tēmai “Varoņa Karnevāla tronī kāpšana”. Šī ideja radās nelielā “izglītoto kungu” lokā, kuri vēlējās ieviest kārtību līdz tam haotiskajās karnevāla izdarībās. Viņi izveidoja komiteju, kas turpmāk koordinēja svinības un noteica to norisi.
Reklāma
Arī Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III. karnevāla brīvdomīgajai atmosfērai nebija labvēlīgs. 1828. gadā viņš centās ierobežot svinības, atļaujot tās tikai lielākajās Reinas reģiona pilsētās. Tomēr tautas vēlme svinēt izrādījās stiprāka par aizliegumiem. 1830. gadā gājiens gan tika pirmo reizi aizliegts – šoreiz par pārāk asām un kritiskām parodijām.
Karnevāla saknes – daudz senākas par 19. gadsimtu
Lai gan 1823. gads tiek uzskatīts par mūsdienu Ķelnes karnevāla sākumu, tradīcijas saknes meklējamas daudz senāk. Pirmās ziņas par karnevāla svinībām Vācijā datētas ar 12. gadsimtu. Klosteros un baznīcās, dienās pirms gavēņa, ļaudis vēl pēdējo reizi baudīja bagātīgus ēdienus, lai izlietotu visu, kas varētu sabojāties. Šis paradums pamazām izplatījās arī pilsētās un laukos, kļūstot par sabiedrisku notikumu.
Pēc Otrā pasaules kara karnevāla kustība īpaši attīstījās Vidusvācijā, kur tika dibināti daudzi jauni karnevāla klubi.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
SADAļU ATBALSTA:
.png "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 09.02.2026 - 15.02.2026 Pavasaris Spānijas ritmos! Latvia Tours - Berga bazārs")
