Meklējot arhīvos informāciju par dažādiem vēsturiskiem notikumiem un norisēm Koknesē, nereti pavisam negaidīti izdodas atrast jaunus un pārsteidzošus faktus, kas mudina pētīt tālāk. Tieši tā notika arī šoreiz, kad arhīvos meklējām senas liecības par Kokneses dzelzceļa staciju.
Izrādās, ka pirmais pasažieru brauciens ar vilcienu uz Koknesi noticis jau gadu pirms Rīgas–Dinaburgas (Daugavpils) dzelzceļa līnijas oficiālās atklāšanas – 1860. gada 6. augustā. Par šo neparasto notikumu uzzinājām, pētot tā laika periodiku, tostarp Rigasche Zeitung (Rīgas Ziņas) 1860. gada 15. augusta numuru.
Reklāma
Dzelzceļa aizsākumi Latvijas teritorijā
Dzelzceļa attīstība Krievijas impērijā sākās 19. gadsimtā. Līdz tam cilvēki galvenokārt pārvietojās ar laivām vai zirgu pajūgiem, tādēļ ceļošana bija daudz lēnāka un lielā mērā atkarīga no gadalaika un laikapstākļiem.
Vērojot dzelzceļa attīstību un popularitātes pieaugumu citviet pasaulē, 1842. gadā Krievijas impērijā tika izveidots Dzelzceļa departaments. 1847. gadā Rīgas Birža iesniedza departamentam lūgumu atļaut izbūvēt dzelzceļa līniju Rīga–Dinaburga (Daugavpils). Pēc piecus gadus ilgušām sarunām 1852. gada maijā tika saņemta atļauja sākt tehniskos sagatavošanas darbus.
Tomēr no ieceres līdz faktiskai būvniecībai pagāja vēl vairāki gadi. Dzelzceļa līnijas būvniecība tika uzsākta 1858. gada maijā. Tās nozīme bija daudz plašāka par ērtāku pārvietošanos – bija paredzēts, ka dzelzceļš kļūs par nozīmīgu saimnieciskās un politiskās dzīves artēriju, savienojot Rīgu ar Krievijas impērijas centru un tālākiem Eiropas apgabaliem.
1860. gadā Rīgas–Daugavpils dzelzceļa būvniecība bija strauji pavirzījusies uz priekšu. Jau bija izbūvētas 84 verstis jeb aptuveni 90 kilometri sliežu ceļa. Posmā no Rīgas līdz Pērses dzelzceļa tiltam pie Kokneses sliedes bija pilnībā ieklātas, izbūvēti uzbērumi, tilti un caurtekas.
Bija paredzēts, ka Krievijas troņmantnieks, cars Nikolajs Aleksandrovičs, viesojoties Latvijas teritorijā 1860. gada maijā, ar svinīgu izbraucienu iesvētīs jau pabeigto dzelzceļa posmu, bet šī iecere nepiepildījās. Taču paveiktie darbi ļāva dzelzceļa būvniekiem sarīkot īpašu izbraukumu Rīgas iedzīvotājiem.
Pirmais brauciens ar vilcienu uz Koknesi
Pirmo pasažieru braucienu uz Koknesi organizēja dzelzceļa būvuzņēmēji Tomass Kolklofs Vatsons (Thomas Colclough Watson) un Džeimss Ešberijs (James Ashbury).
1860. gada 6. augusta rītā pulksten 10.30 Rīgas stacijas ēkas uzgaidāmajā zālē bija pulcējušies aptuveni 150 uzaicināto – augstākās Baltijas amatpersonas, Rīgas pilsētas vadības pārstāvji, dzelzceļa sabiedrības direktori un akcionāri, augstdzimušas dāmas un kungi no Rīgas un apkārtnes, kā arī laikraksta korespondents.
Viņus sagaidīja iespaidīgs vilciens – sešu pirmās un otrās klases pasažieru vagonu sastāvs, ko vilka tvaika lokomotīve “Nikolajs Aleksandrovičs” (“Nikolai Alexandrowitsch”). Vilciena sastāva galā atradās bremzētāja vagons.
Interesanti, ka tā laika lokomotīves bieži tika nosauktas slavenu personu, apdzīvotu vietu un upju vārdos. Viena no tām bija arī “PERSE” – lokomotīve ar Pērses upei veltītu nosaukumu.
Pulksten 11.00 vilciens, skatītāju un braucēju gaviļu pavadīts, uzsāka ceļu. Tas ātri vien uzņēma ātrumu, un jau pulksten 11.30 piestāja Ogrē, lai braucēji varētu apskatīt Ogres dzelzceļa tiltu. Pēc 25 minūšu atpūtas ceļš tika turpināts. Nākamā un vienīgā ilgākā pietura bija Romershofas jeb Skrīveru stacija, kur tika papildināti lokomotīves ūdens krājumi.
Pulksten 13.30 vilciens sasniedza paredzēto galapunktu – tobrīd izbūvēto sliežu ceļa galu pie Pērses ielejas Koknesē. Atskaitot pieturas, ceļā bija pavadītas aptuveni divas stundas un 20 minūtes. Vilciena vidējais ātrums sasniedza gandrīz 40 kilometrus stundā – tolaik tas bija ļoti iespaidīgs rādītājs, kas pasažieriem šķita gandrīz neticams.
Netālu no vilciena apstāšanās vietas viesus orķestra pavadībā sagaidīja svētku telts, ap kuru plīvoja karogu lentes un karodziņi. Pēc svinīgās sagaidīšanas viesi devās aplūkot Kokneses apkārtni. Ar īpaši sarūpētiem pajūgiem, baudot vasaras krāšņumā zaļojošās ainavas, brauciena viesi nokļuva Kokneses muižā. No turienes tie kājām devās uz parku un senajām pilsdrupām.
Kokneses apkārtne ekskursantos izraisīja patiesu sajūsmu. Viņi apbrīnoja Daugavas skatus, Pērses ieleju un gleznaino dabu. Daudzi no viesiem neilgi pirms tam bija apmeklējuši tā dēvēto “Livonijas Šveici” – Gaujas senleju –, tomēr atzina, ka Koknese viņiem atstājusi vēl lielāku iespaidu.
Svētku mielasts Koknesē
Ap pulksten četriem viesi tika aicināti pulcēties svētku teltī, kur viņus sagaidīja bagātīgs mielasts. Kā namatēvi pie diviem galdiem saimniekoja Ešberijs un Vatsons, bet pretī viņiem, ziediem rotātās goda vietās, bija sēdināti Baltijas ģenerālgubernators Suvorovs un civilgubernators fon Essens.
Kalpotāji steidza viesus cienāt ar izsmalcināti pagatavotiem ēdieniem un tiem pieskaņotiem, spēcīgiem vīniem. Skanēja dzīvā mūzika, un, baudot brīnišķīgo skatu uz Pērses ieleju, viesu noskaņojums bija tik pacilāts, ka pat pēkšņā lietusgāze, kas izsūcās cauri vieglajam telts jumtam, nespēja apslāpēt līksmību.
Pie galdiem virmoja asprātības un labas noskaņas caurvītas sarunas. Īpaši izcēlās tostiem veltītie mirkļi – rakstā minēti vairāk kā 15 tosti, kuros tika godināts Krievijas impērijas ķeizarnams, Rīgas pilsēta, sanākušās amatpersonas un arī prese. Tosti tika uzņemti ar ovācijām.
Pulksten 17.30 bija paredzēts uzsākt atpakaļceļu, taču viesi negribīgi gatavojās atgriezties mājās. Neliela jautra pulciņa sastāvā vēl tika turpināta tostu izteikšana, un tikai pulksten 18.00 vilciens varēja doties atpakaļ uz Rīgu.
Ceļš noritēja raiti. Vilciens bultas ātrumā traucās uz priekšu, apstājoties tikai dažās pieturvietās, kas bija nepieciešamas lokomotīves uzpildīšanai. Pulksten 21.00 priecīgie ceļotāji bez jebkādiem starpgadījumiem ieradās Rīgas stacijā. Bagātīgie atzinības un atvadu vārdi skanēja kā triumfs svētku rīkotājiem – dzelzceļa būvuzņēmējiem.
Tika uzsvērts, ka šis pasākums vēl ilgi paliks visu dalībnieku atmiņā un pirmais veiksmīgi aizvadītais dzelzceļa brauciens būs kā laba zīme visas dzelzceļa līnijas nākotnei.
No pirmā brauciena līdz tūrisma vilcieniem
Pēc Rīgas–Daugavpils dzelzceļa līnijas oficiālās atklāšanas Koknese pakāpeniski kļuva par vienu no iecienītākajiem izbraukumu galamērķiem.
Kokneses pievilcību noteica ne tikai ainaviskā vide, bet arī laika gaitā izveidotās ekskursiju un braucienu programmas. 20. gadsimtā pat tika izveidots īpašs tūristu vilciena maršruts Rīga–Koknese. Dažos vilcienos bija arī deju vagons, kur pasažieri ceļā varēja izdejoties un izklaidēties.
Tādējādi 1860. gada brauciens uz Koknesi savā ziņā kļuva par sākumu tradīcijai, kas turpmākajās desmitgadēs padarīja Koknesi par vienu no nozīmīgākajiem dzelzceļa tūrisma galamērķiem Latvijā.
Rakstā izmantoti tā laika laikrakstā minētie datumi. Krievijas impērijā tolaik bija spēkā Jūlija kalendārs, kas no mūsdienās lietotā Gregora kalendāra atšķīrās par 12 dienām.
