Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com
Naktī no 13. uz 14. jūniju notika Latvijas iedzīvotāju izsūtīšana uz PSRS soda nometināšanas vietām, kā rezultāta daudzi no viņiem gāja bojā bada, slimību un necilvēcīga darba dēļ. Tāpēc 14. jūnijs ir diena, kad Latvijas karogs jāizkar sēru noformējumā.
Komunistiskā genocīda upurus Latvijā piemin divas reizes gadā – 25. martā un 14. jūnijā, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti vairāki tūkstoši latviešu. Daudzi no viņiem, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni dzimtajā Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs un mūža nocietinājumus, daļa – palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos, kurp tika deportēti.
Reklāma
Naktī no 1941. gada 13. uz 14. jūniju Latviju bija spiesti pamest vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju. Nereti bērni tika nošķirti no mātēm un tēviem, kā arī vīrieši tika nošķirti no sievietēm un bērniem, daļu no viņiem vēlāk nošāva, daļu – nomocīja ieslodzījumā.
Ik gadu izsūtītie un bojā gājušie tiek pieminēti dzelzceļa stacijā „Šķirotava”, kur gan 25. martā, gan 14. jūnijā tūkstošiem no mājām padzītu, baiļu pārņemtu cilvēku, saspiesti lopu vagonos, uzsāka mokpilno ceļu uz Sibīrijas plašumiem. Padomju režīma upuru piemiņai, dzelzceļa stacijā 1989. gadā uzstādīts piemiņas akmens. Daudzus gadus vēlāk – 2008. gada 14. jūnijā uzstādīts jauns piemiņas ansamblis. No tonēta betona veidotais piemineklis izskatās kā stilizēta vilciena vagona un barakas sienas sintēze, ko veidojis mākslinieks Aivars Vīlipsons. Pieminekļa augšējā daļā izveidots logs – caur to redzamas debesis un tālumā zūdošas dzelzceļa sliedes. Pie minētā pieminekļa ik gadu tiek organizēti atceres pasākumi aizvesto piemiņai.
Katru gadu, pieminot bojā gājušos, tiek rīkots gājiens no Latvijas Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim, kur notiek svinīgā Goda sardzes nomaiņa un ziedu nolikšana, kā arī katru gadu visā Latvijā notiek dažādi piemiņas pasākumi.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.