Foto: Pixabay.com/ Trixieliko / 99 images
Autors: Maija Upeniece
Avots: Rēzeknes Kultūras un tūrisma centrs
2020. gada 15. februārī plkst. 15.00 Viļānu kultūras namā (Kultūras laukumā 2, Viļānos) aicina uz XVIII ziņģētāju un stāstnieku vakaru. Šogad pasākuma tēma ir "Mūsu ziņģei – 18", jo šī ir jau 18. reize, kad notiek pasākums.
Pasākumā katru gadu ierodas ap 200 dalībnieku, popularizējot mūsdienu folkloru kā sabiedrības kultūras sastāvdaļu, veicinot tautas tradīciju saglabāšanu un pārmantojamības procesu, kā arī nodrošinot izglītošanas un pieredzes apmaiņas procesu starp ziņģētājiem un stāstniekiem. Vakara gaitā dalībnieki izdzied no paaudzes paaudzē mantotās ziņģes un izstāsta nopietnus un smieklīgus notikumus no dzīves. Katru gadu ir izvēlēta konkrēta tēma, jubilejas gadā tā ir "Mūsu ziņģei – 18", kas muzikantiem un stāstniekiem ir pavērusi plašu tematisko loku un savu vēlmju izrādīšanu, pašiem izlemjot, kas būtu vissvarīgākais, kam pievērst skatītāju uzmanību.
Reklāma
Ziņģētāju vidū šogad muzikanti un kolektīvi no Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes: tautas muzikants Voldemārs Džigurs (Balvi), Salnavas kapela (Kārsavas novads), Salnava kapela "Sābri" (Kārsavas novads), Zvirgzdenes lauku kapela (Ciblas novads), folkloras kopa "Viļōnīši" (Viļāni), krievu dziesmu vokālais ansamblis "Sudaruški" (Viļāni), Izvaltas apvienotais sieviešu un vīru ansamblis (Krāslavas novads), Šķeltovas vokālais ansamblis "Kombinācija" (Aglonas novads), Murmastienes folkloras kopa (Varakļānu novads), Barkavas folkloras kopa "Madava" (Madonas novads), Kalsnavas folkloras kopa "Vesetnieki" (Madonas novads), folkloras kopa "Krauklēnieši" (Cesvaine), Sēļu pagasta folkloras kopa "Sēlene" (Mazsalacas novads), Tautas mūzikas kopa "Sēļu muižas muzikanti" (Mazsalacas novads), Kapela "Aizezeres muzikanti" (Kokneses novads), folkloras un ziņģu kopa "Avots" (Tukums), Laucienes folkloras kopa "Trejteka" (Talsu novads), ziņģētāju pulkam pievienosies arī stāstniece Vilhelmīne Jakimova no Preiļiem.
Kā ierasts, pasākuma laikā dalībnieki vērtēs viens otru, nosakot gada labāko ziņģētāju, tāpat vērtēšanā iesaistīties aicināti arī skatītāji, nosakot savus favorītus, protams, būs arī organizatoru un atbalstītāju simpātiju balvas.
Ziņģētāju un stāstnieku vakars nu jau ir kļuvis par Baltijas valstu tradicionālo kultūru popularizējošo festivālu, jo katru gadu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ziņģētāji ciemojas viens pie otra, piesaistot aizvien jaunus interesentus un daloties pieredzē gan starp Latvijas novadu, gan ārvalstu ziņģētājiem un stāstniekiem. Festivāls sekmē ziņģu un stāstāmās folkloras aktualitāti mūsdienu kultūras dzīvē, veicina tautas tradīciju saglabāšanu un pārmantojamību, nodrošinot izglītošanas un pieredzes apmaiņas procesu.
Kā atzīst folkloras zinātniece Iveta Dukaļska, kura tautas tradīciju saglabāšanu mūzikas jomā pēta jau vairāk nekā 30 gadus, izzinot ziņģu klāstu, kas pastāv kopš XVI gadsimta, par ziņģēm sauc gan stāstošās, garās tautas dziesmas, gan folklorizējušās vācu un zviedru dziesmas. Ja klasiskajās tautas dziesmās galvenais vēstījums ir poētisks vispārinājums, tad ziņģes vērtība ir mazs stāstiņš – katra ziņģe ir kā maza dzīve, kas ļauj ielūkoties ikdienā muižā, laukos un pilsētā. Ziņģe kā dziesmu žanrs ir aktuāla jau ilgus gadu simtus, kas apliecina šo dziesmu nepieciešamību un dzīvotspēju tautas rakstu un mutvārdu folklorā. Mūsdienās bieži vien ir grūti nošķirt ziņģi no jaunāko laiku tautasdziesmām, bet šīs dziesmas bieži vien tiek izmantotas folkloras kopu, citu dziedošo amatierkolektīvu un muzikantu kapelu repertuārā, bet ir tikai daži pasākumi un festivāli (Viļānos, Koknesē, Zvirgzdenē, Saldū), kur tās tiek izdziedātas. Folkloras kopas pārsvarā pasākumos dzied godu rituālu dziesmas. Ziņģētāju un stāstnieku vakars ir tieši ziņģēm veltīts pasākums, kas nodrošina sabiedrības izpratni par folkloras dažādību, tās variācijām un pielietojuma situācijām. 21. gadsimtā, mainoties kultūrvidei, notiek izmaiņas arī sadzīves tradīcijās: tās transformējas atbilstoši kultūras situācijām, izzūd vai rodas jaunas. Stāstāmā folklora ģimenes pasākumos vai citās norisēs ir gandrīz izzudusi, tāpēc tieši stāstnieku apzināšana Ziņģētāju un stāstnieku vakara pasākumā ir aktuāla. Sabiedrība kā no jauna atklāj stāstīšanas vienkāršību auditorijas priekšā – bez patosa, bez speciāliem izteiksmes līdzekļiem un aktiermeistarības. Savukārt, ziņģu izdziedāšana aktualizē kopdziedāšanas tradīciju sadzīves (ģimenes) godos, kas mūsdienās praktiski izzūd. Ziņģētāju un stāstnieku vakars bija pirmais pasākums Latvijā (kopš 2003. gada), kas organizēts ar mērķi popularizēt kopā dziedāšanu (ziņģēšanu), bet ar laiku organizējot arī pieaugušo stāstnieku kustību Latvijā.
Pirmo reizi ziņģētāju vakars notika 2003. gadā Madonas rajona Barkavā. Jau vairākus gadus ziņģes un stāsti izskan Viļānos. Pagājušajā gadā Ziņģētāju un stāstnieku festivāla tēma bija "Muižiņ, mana muižiņa, āriskā vietiņā", 2018. gadā "Redz, kā dzīvo...", 2017. gadā "Mājas", 2016. gadā "Katram prieki krājas…", 2015. gadā "Satikšanās un patikšanās", 2014. gadā "Krogus dziesmas un stāsti", 2013. gadā "Ģimenes godi", 2012. gadā "Dziedāsim to skaisto ziņģi un stāstīsim to labāko stāstu", 2011. gadā "Dziedāsim to riņķa dziesmu…"
Šogad pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Viļānu novada pašvaldība un Tautas muzikantu biedrība.
PROGRAMMA
15.00 - 18.00 Ziņģētāju un stāstnieku koncerts
18.00 Viļānu kultūras nama kolektīvu sveicieni festivāla jubilejā
18.30 Sumināšana
19.00 Danči
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
