Autors: Kristīne Mennika
Avots: Citadele.lv
- Visbiežāk par dzīvesvietas maiņu domājuši Latvijas iedzīvotāji, kuri vislabprātāk izvēlētos dzīvesvietu priekšpilsētā un lauku teritorijā
- Dzīvesvietu mikrorajonos divreiz retāk izvēlētos Igaunijas iedzīvotāji - 5 %, salīdzinot ar 11 % Latvijā un Lietuvā, savukārt Lietuvas iedzīvotāji biežāk nekā citi vēlētos dzīvot mazākās pilsētās – 16 %, salīdzinot ar 12 % Latvijā un 9 % Igaunijā
Reklāma
- Igaunijas iedzīvotāji daudz gatavāki īpašumu iegādāties attālināti – 71 % Igaunijas, 62 % Latvijas un 47 % Lietuvas iedzīvotāji, kā arī attālināti parakstīt līgumus – 69 % Igaunijā, 39 % Latvijā un 36 % Lietuvā
Par dzīvesvietas maiņu pandēmijas laikā izveidojušās situācijas dēļ domājuši 35 % Latvijas iedzīvotāju – lielākoties tās ir ģimenes ar bērniem, visbiežāk atzīstot, ka vēlētos dzīvot privātmājā vai plašākā mājoklī, savukārt jaunieši un seniori nereti gribētu ekonomiskāku mājokli, liecina bankas Citadele un pētījumu aģentūras Norstat veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.
Kaimiņvalstu iedzīvotāji retāk domājuši par dzīvesvietas maiņu – to apsvēruši 30 % Lietuvas un 20 % Igaunijas iedzīvotāju, visbiežāk arī norādot, ka vēlētos privātmāju vai plašāku mājokli.
Pandēmijas ietekmē ir mainījusies sabiedrības ikdiena, un tas mudinājis iedzīvotājus pārdomāt arī esošās dzīvesvietas piemērotību jaunajiem apstākļiem – 18 % Latvijas iedzīvotāju vēlētos dzīvot privātmājā un 11 % plašākā mājoklī, un visbiežāk tā norādījušas ģimenes ar bērniem. Savukārt 4 % iedzīvotāju vēlētos dzīvot mazāk apdzīvotā vietā, liecina bankas Citadele aptauja.
Tomēr ne visi, kuri pandēmijas laikā domājuši par dzīvesvietas maiņu, to vēlētos lielāku – 3 % norāda, ka vēlētos ekonomiskāku un kompaktāku mājokli, un ievērojami biežāk to atzinuši jaunieši līdz 30 gadiem vai iedzīvotāji virs 60 gadiem.
“Pandēmija mudinājusi domāt par dzīvesvietas piemērotību jaunajai ikdienai un arī konkrētajam dzīves posmam. Situācijā, kad daudz laika pavadām mājās un tur ir gan birojs, gan skola, gan bērnudārzs un dzīvesvieta vienlaikus, piemērots mājoklis ir kļuvis vēl nozīmīgāks komfortablai ikdienai. Aptaujā redzam, ka visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji mājokli vislabprātāk iegādātos pilsētas priekšpilsētā un lauku teritorijā. Šīs tendences jau iezīmējas arī hipotekāro kredītu pieprasījumos. Cilvēki īpaši novērtē mājokļa piemērotību attālinātam darbam, un arvien biežāk izvēlas īpašumus ārpus pilsētas, jo nav vairs katru dienu jāmēro ceļš uz ofisu. Aktīvākie hipotekārā kredīta ņēmēji ir ģimenes ar bērniem – 70 % no bankas Citadele hipotekārajiem kredītiem ir izsniegti ģimenēm ar bērniem un vairāk kā puse no tiem ir ar attīstības finanšu institūcijas ALTUM galvojumu,” saka bankas Citadele valdes loceklis Vladislavs Mironovs.
Neierobežota budžeta gadījumā mājokli priekšpilsētā izvēlētos 32 %, savukārt lauku teritorijā 28 % Latvijas iedzīvotāju, liecina aptauja. Līdzīga ir arī Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju izvēle – priekšpilsētā vēlētos dzīvot 28 % Lietuvas un 34 % Igaunijas iedzīvotāju, bet laukos attiecīgi 27 % un 31 %.
Dzīvesvieta pilsētas centrā vai vecpilsētā vismazāk interesē Latvijas iedzīvotājus – tur vēlētos dzīvot 10 %, savukārt Lietuvā un Igaunijā šādu vēlmi izteikuši pa 15 % iedzīvotāju. Dzīvesvietu mikrorajonos divreiz retāk izvēlētos Igaunijas iedzīvotāji - 5 %, salīdzinot ar 11 % Latvijā un Lietuvā. Savukārt Lietuvas iedzīvotāji biežāk nekā citi vēlētos dzīvot mazākās pilsētās – 16 %, salīdzinot ar 12 % Latvijā un 9 % Igaunijā.
“Interesanti, ka Igaunijas iedzīvotāji ir daudz gatavāki īpašumu iegādāties attālināti. Sekojot kopējām attālināto pakalpojumu izmantošanas tendencēm, digitālajām prasmēm un e-paraksta izmantošanai, noteikti augs iedzīvotāju vēlme īpašumu iegādi noformēt attālināti. Jau šobrīd klientiem ir iespēja veikt mājokļa iegādi pilnībā attālināti, izmantojot attālinātu pieteikšanos mājas lapā, video konsultācijas un attālinātu līguma parakstīšanu,” stāsta Mironovs.
Iespēju pieteikties hipotekārajam kredītam attālināti visvairāk novērtē Igaunijas iedzīvotāji. 71 % Igaunijas, 62% Latvijas un 47 % Lietuvas iedzīvotāju norāda, ka, viņuprāt, visērtāk pieteikties hipotekārajam aizdevumam ir mājaslapā, internetbankā vai mobilajā lietotnē.
Vēlme arī līgumu parakstīt elektroniski Baltijas valstu iedzīvotāju vidū būtiski atšķiras. Vairums jeb 69 % Igaunijā līgumu vēlētos parakstīt elektroniski, kamēr Latvijā un Lietuvā lielākā daļa to vēlētos veikt klātienē – attiecīgi tikai 39 % un 36 % būtu gatavi līgumu parakstīt elektroniski.
Aptauja ir reprezentatīva, un to šī gada janvāra beigās veica pētījumu aģentūra Norstat, katrā Baltijas valstī, aptaujājot 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
