Autors: Novatours.lv
Avots: Novatours.lv
Baltijas valstīs lielākā tūroperatora “Novaturas” pētījums par Baltijas valstu iedzīvotāju atpūtas ieradumiem 2021. gadā atklāj virkni atšķirīrgu iezīmju un paradumu, tomēr vienojošs fakts visās valstīs ir uzkrāto atvaļinājuma dienu daudzums, kas signalizē par pārstrādāšanos un psihoemocionālas izdegšanas iespējām.
Atpūtas veids
Reklāma
Populārākais atpūtas veids visu Baltijas iedzīvotāju vidū ir aktīvās un pasīvās atpūtas apvienojums. Tāda veida atpūtai priekšroku dod 47% aptaujāto latviešu, 37% lietuviešu un 48% igauņu. Pētījums arī atspoguļoja pandēmijas ietekmi uz atpūtas ieradumiem, proti, 37% latviešu, 40% igauņu un 38% lietuviešu pērn atturējās no ceļojumiem uz ārzemēm, kas var ietekmēt iedzīvotāju fizisko un emocionālo nogurumu.
“Interesanti, ka igauņi un latvieši brīvdienās pavadīja vairāk laika nekā lietuvieši. To var ietekmēt kultūras atšķirības un darba organizācijas paradumi. Lielākā daļa Latvijas un Igaunijas aptaujāto atvaļinājumā atradās vairāk nekā 20 dienas gadā, savukārt lietuvieši atvaļinājumā atradās 10-19 dienas (31%) vai vairāk nekā 20 dienas (30%). Lai mēs būtu enerģiski un justos atpūtušies, svarīgi ir sekojoši komponenti: atpūtas un darba līdzsvars, kvalitatīvs miegs, fiziskās aktivitātes, regulāra un atbilstoša ēšana un šķidruma uzņemšana, kvalitatīvi pavadīts laiks kopā ar citiem. Esot ierauti darbu rutīnā, mēs šo sev tik svarīgo rutīnu atstājam novārtā. Savukārt atpūtas laikā cilvēki bieži atgriežas pie savām patiesajām vajadzībām: emocionālajām un fiziskajām. Tātad, jo vairāk kvalitatīva laika atvēlēsim sev - jo veselīgāki būsim,” stāsta pētījuma analīzē iesaistītā psiholoģe Ugne Juodīte (Ugnė Juodytė).
Kvalitatīvas atpūtas traucēkļi
Lielākā daļa aptaujas respondentu nesaskaras ar lielām grūtībām izmantot atvaļinājumu (38% latviešu, 32% lietuviešu un 36% igauņu), un šādi rezultāti ir iepriecinoši. «Tomēr gandrīz trešdaļa gan Latvijas, gan Lietuvas aptaujas dalībnieku arī norādīja, ka darbavietā viņi ir neaizstājami, un tikpat daudz igauņu norādīja, ka pirms došanās atvaļinājumā nepieciešams iepriekš saskaņot darba grafiku ar kolēģiem. Šķiet, ka visas valstis saskaras ar plānošanas problēmām. Tas var veicināt arī nevēlēšanos doties atvaļinājumā – cilvēkus satrauc doma, ka svētki būs jāplāno ilgi, jāsaskaņo ar kolēģiem un vadītājiem. Šajā gadījumā nav iespējams spontāni izvēlēties pēdējā brīža ceļojumu, un biedējošs šķiet darba apjoms, ko nāksies risināt pēc atgriešanās, "atzīmē psiholoģe.
Pētījumā noskaidrots, ka lielākajai daļai aptaujāto (56% latviešu, 55% igauņu un 46% lietuviešu) nācies strādāt brīvdienās. Psiholoģe papildina: “šis fakts patiesi skumdina. Šāds atvaļinājums, kad cilvēks vēl domā par darba problēmu risināšanu, vērā ņemami apgrūtina "pārslēgšanos" no darba uz atpūtu. Es zinu daudzus stāstus, kad cilvēks, atrodoties citā valstī, pat neredz apkārtējo vidi, jo domās nav tur, kur atrodas fiziskais ķermenis. Tāpēc ļoti iesaku pirms atvaļinājuma sakārtot darbu tā, lai varētu atpūsties, pārrunāt ar kolēģiem to, kas satrauc, un mēģināt rast risinājumu. Būtiski ir atcerēties - kurš spēj labi un kvalitatīvi atpūsties, tas spēj arī kvalitatīvi strādāt.”
Tendence nesaglabāt darba un privātās dzīves līdzsvaru ir raksturīga visām trim kaimiņvalstīm. Pat aptuveni pusei no visiem latviešiem, igauņiem un lietuviešiem ir grūti saglabāt darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Ar nedēļas nogali vien nepietiek
Saskaņā ar pētījumu šim apgalvojumam piekrīt pat katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, ceturtā daļa igauņu un tikai 13% lietuviešu . “Priecājos, ka arvien vairāk cilvēku saprot, ka ar pāris dienām nopietnai atpūtai ir par maz. Normālos apstākļos es ieteiktu ņemt 14 dienu atvaļinājumu vismaz reizi pusgadā un, ja ir iespēja, ilgāk, jo pirmo nedēļu "atslēdzamies" no darba, otrajā varam pilnvērtīgi baudīt atpūtu, bet trešajā jau lēnām noskaņoties darbam,” iesaka psiholoģe.
Noslēgumā psiholoģe iesaka neatstāt savu atpūtu novārtā un papildina: “Pēc atpūtas ārvalstīs ir vēlams atstāt vēl dažas brīvas dienas adaptācijai mājvietā - mierpilni izkravāt ceļojuma čemodānus, pierast pie klimata, laika apstākļiem, dzīves ritma. Katras izmaiņas vidē rada stresu, tāpēc sajutīsim fiziskās vajadzības un reaģēsim uz tām.”
Aptauju 2021. gads novembrī Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veica “Spinter research”. Tajā aptaujāti 3029 respondenti vecumā no 18 līdz 60 gadiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
