Kad ceļotājs dodas izvēlētajā braucienā un savu ceļojumu iegādājas pie tūrisma aģentūras un/vai pie tūrisma operatora. Taču bieži vien ceļotājs neiedziļinās šo abu komersantu darbības, pienākumu un tiesību atšķirības. Tūrisma likumdošanas līkločiem Travelnews.lv lasītājus ved “Law Consulting” juriste Sigita Vasiļjeva.
Saskaņā ar Tūrisma likuma 1.panta 19.punktu, persona, kas apvieno un piedāvā pārdošanai vai pārdod ceļotājiem kompleksus tūrisma pakalpojumus tieši vai ar cita pakalpojuma sniedzēja starpniecību, vai kopā ar citu pakalpojuma sniedzēju, kā arī pakalpojuma sniedzējs, kurš nosūta ceļotāja datus citam pakalpojuma sniedzējam ir uzskatāms par Tūrisma operatoru.
Reklāma
Savukārt minētā Likuma 1.panta 14.punktu persona, kas nav tūrisma operators, bet tūrisma operatora vārdā vai uzdevumā piedāvā pārdošanai vai pārdod tūrisma operatora apvienotus kompleksus tūrisma pakalpojumus uzskatāma par Tūrisma aģentu.
Bieži vien ceļotāji, tūristi nespēj saprast šo abu komersantu darbības, pienākumu un tiesību atšķirību. Līdz ar to rodas konflikti, nesaprašanās komunikācijā. Tāpat tiek aizmirsts par to, ka Tūrisma operators, Tūrisma aģents ir komersanti, kam savā darbībā ir pienākums ievērot Komerclikuma normas.
Komerclikuma 1.panta pirmā daļa nosaka, ka komersants ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība), bet minētā panta otrā daļa nosaka, ka komersanta komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā veic peļņas gūšanas nolūkā. Savukārt, minētā panta trešā daļa nosaka, ka komersants veic saimniecisko darbību sistemātiski, patstāvīgi par atlīdzību.
Tūrisma operators un Tūrisma aģents savu darbību realizē kā komersants un tādējādi likumdevējs ir uzlicis par pienākumu veikt saimniecisko darbību peļņas nolūkā, par atlīdzību. Nevienā no Komerclikumā iekļautajām normām nav iekļauts pienākums komersantam veikt saimniecisko darbību par velti - tāds nav ne likuma, ne komersanta mērķis. Ar labdarību nodarbojas cita statusa organizācijas.
Savā darbībā Tūrisma operators, Tūrisma aģents ievēro komercdarbību un tūrisma jomu regulējošos Starptautiskos, Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvos aktus to hierahijas kārtībā.
Lai Aģents būtu tiesīgs pārdot Tūrisma operatora organizētos kompleksos tūrisma pakalpojumus, Aģents un Tūrisma operators ir noslēguši komercaģenta līgumu, kurā ir atrunāti Aģenta un Tūrisma operatora pienākumi, tiesības kā arī atlīdzība Aģentam. Tādējādi noslēgtais līgums Aģentam nodrošina Komerclikumā noteiktā pienākuma – veikt saimniecisko darbību peļņas gūšanas nolūkā, izpildi.
Aģenta un Tūrisma operatora savstarpēji noslēgtā līguma saturs ir uzskatāms par komercnoslēpumu un tādējādi trešajām personām tas nav izpaužams, arī līgumā atrunātā samaksa. Tikai konkrētas iestādes, normatīvos aktos noteiktā kārtībā ir tiesīgas iepazīties ar noslēgtā komercaģenta līguma saturu un tā būtību. Ceļotājs kā trešā persona nav uzskatāma par personu, kurai ir tiesības iegūt informāciju par starp diviem komersantiem noslēgtā līguma saturu, tajā skaitā arī par nolīgto samaksas apmēru. Gadījumos, kad Tūrisma operators vēlās atgriezt ceļotājam pilnīgu visu to maksājumu atmaksu, kas veikti par komplekso tūrisma pakalpojumu, atklāti izdalot Tūrisma operatora un Tūrisma aģenta summas, ar savu šādu darbību, iespējams, pārkāpj komercaģenta līguma saturu, Tūrisma aģentam nolīgto samaksu, kas ir uzskatāms par komercnoslēpumu. Par komercnoslēpuma izpaušanu normatīvos aktos ir paredzēta atbildība.
Ministru kabineta Rīgā 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 380 “Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem” (turpmāk – Noteikumi Nr.380) regulē Aģenta, Tūrisma operatora un ceļotāja pienākumus un tiesības.
Noteikumu Nr.380 punkts 96. nosaka, ka, ja ceļotājs izbeidz kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumu pirms kompleksā tūrisma pakalpojuma sākuma, tūrisma operators var ceļotājam prasīt maksāt atbilstošu un pamatojamu līguma izbeigšanas maksu.
Savukārt, minēto noteikumu punkts 99. nosaka, ka ceļotājs var izbeigt kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumu pirms kompleksā tūrisma pakalpojuma sākuma, nemaksājot standarta līguma izbeigšanas maksu, ja galamērķa vietā vai tā tiešā tuvumā ir izveidojušies nenovēršami un ārkārtas apstākļi, kas būtiski ietekmē kompleksā tūrisma pakalpojuma sniegšanu vai kas būtiski ietekmē pasažieru pārvadāšanu uz galamērķi. Par nenovēršamiem un ārkārtas apstākļiem uzskatāma situācija, kuru nevar ietekmēt un kuras sekas nav bijis iespējams novērst pat tad, ja būtu veikti visi saprātīgi iespējamie pasākumi.
Tādējādi likumdevējs ceļotāja tiesību realizē caur Noteikumu punktiem Nr.96. un 99., tomēr jāatceras, ka tiesības nav absolūtas un tās nevar tikt realizētas neievērojot citu subjektu tiesības.
Noteikumu Nr.380 punkts 100. paredz, ka, ja kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumu izbeidz saskaņā ar šo noteikumu 99. punktu, ceļotājam ir tiesības uz pilnīgu visu to maksājumu atmaksu, kas veikti par komplekso tūrisma pakalpojumu, bet nav tiesību saņemt papildu kompensāciju.
Pilnīgi visu kompleksā tūrisma pakalpojuma maksājumu apmērs uz ko ceļotājam ir atgūšanas tiesības, bet ne pienākums saņemt, uzskaitījums minēts Noteikumu Nr.380 1.panta 20.apakšpunktā, proti, tās ir mērķtiecīgas darbības tūristu interešu un vajadzību apmierināšanai, kas ir:
a) pasažieru pārvadāšana,
b) izmitināšana, kura nav pasažieru pārvadāšanas neatņemama sastāvdaļa un kuras nolūks nav pastāvīgas dzīvesvietas nodrošināšana,
c) mehānisko transportlīdzekļu noma,
d) jebkurš cits tūrisma pakalpojums, kas nav šā punkta "a", "b" vai "c" apakšpunktā minētā pakalpojuma neatņemama sastāvdaļa; Šeit varētu minēt arī Noteikumu punktā 62.1.5. minētos piemērus kā apmeklējumi, ekskursijas vai citi pakalpojumi, kas ietverti kompleksā tūrisma pakalpojuma kopējā cenā.
Komersanta darbība, veicot pārskaitījumu, apmaksu sadarbības partneriem (viesnīcas, avio, koncerti u.c.), lai nodrošinātu ceļotājam komplekso tūrisma pakalpojumu, ir uzskatāma par godīgu sadarbību, kas tiek realizēta caur noslēgtajiem sadarbības līgumiem, kuros ir atrunāta ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, kas ir jāievēro abām pusēm un ar šo sadarbību komersants kā Tūrisma operators, Tūrisma aģents izpilda Komerclikuma normu – veikt saimniecisko darbību peļņas gūšanas nolūkā, par samaksu.
Komersantam nav pienākums atmaksāt no saviem personīgiem līdzekļiem to kompleksā pakalpojuma summas daļu ko tas ir samaksājis, pārskaitījis sadarbības partneriem, lai kompleksais tūrisma pakalpojums notiktu vispār - viesnīcas, avio biļetes, koncerta biļetes u.c. maksājumi kas uzskaitīti Noteikumu Nr.380 1.punkta 20.apakšpunktā, bet partneris šo summu neatgriež. Tikai tajos gadījumos, kad komersants no partnera ir saņēmis atpakaļ samaksāto summu, komersants to atmaksā ceļotājam, ja ceļotājs nav izvēlējies citu komplekso tūrisma pakalpojumu, jo tādā gadījumā šie naudas līdzekļi pārceļami uz kompleksā tūrisma pakalpojuma apmaksu pilnībā vai daļēji.
Ne Tūrisma likums, ne arī Noteikumi Nr.380 nav uzlikuši par pienākumu komersantam atmaksāt ceļotājam tādas izmaksas kā kompleksā tūrisma pakalpojuma izstrāde, sagatavošana, organizēšana, pārdošana, reklamēšana, komersanta personāla uzturēšana un visi ar to saistītie nodokļi, telpu noma, elektrības izdevumi, internets, saziņas līdzekļi u.c. komercdarbības izdevumi, jo tādā gadījumā tas būtu pretrunā ar Komerclikumā noteikto pienākumu komersantam veikt saimniecisko darbību pelņas nolūkā, tātad, par maksu. Darbības, kas vērstas uz kompleksā tūrisma pakalpojuma organizēšanu ir komersanta komercdarbību realizējošās administratīvās izmaksas un tādējādi secināms, ka komersantam ir pienākums aprēķināt un ieturēt no ceļotāja samaksu par komercdarbību realizējošiem izdevumiem, uz ko ceļotājam nav atmaksas prasījuma tiesības.
Vēlams, ka komersanti līgumā ar ceļotāju iekļautu punktu par komercdarbību realizējošām administratīvām izmaksām, lai izvairītos no turpmākiem pārpratumiem.
Vai personas darbībās, pieprasot atgriezt naudas līdzekļus no komersanta, kas nav tā pārvaldībā, varētu būt saskatāmas prettiesiska darbība, par ko saskaņā ar Krimināllikuma 183.pantu ir paredzēta kriminālatbildība, proti, par pieprasījumu bez tiesiska pamata atdot mantu piedraudot radīt būtisku kaitējumu komersantam (izspiešana)? Komersantam par būtisku kaitējumu var uzskatīt arī neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos, jo pēc tādām darbībām tiek zaudēti klienti un līdz ar to ieņēmumi.
Kā vērtēt faktu, ja, persona un/vai personas, kuras, pildot amata (valsts amatpersonas) pienākumus, pieņem, iespējams, prettiesiskus lēmumus, izdod, iespējams, prettiesiskus rīkojumus, sniedz, iespējams, nepatiesu un neatbilstošu normatīvo aktu skaidrojumu ar ko, iespējams, tiek maldināts patērētājs un sabiedrība kopumā un šo darbību rezultāts ir komersantam nodarīts mantisks kaitējums lielos apmēros?
.jpg "Ziemassvētku koncerts Skaistkalnes baznīcā Bauskas TIC")
.png "Izdota Bauskas novada tūrisma himna Bauskas TIC")
