Vērtējot sociālajos tīklos pavadītā laika daudzumu, 26% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka sociālo mediju vidē uzturas pārmērīgi ilgi, 51% tur pavada samērīgi daudz laika, 8% sociālos tīklos izmanto pārāk maz, bet 15% konkrētu viedokli sniegt nevarēja, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Attiecībā uz viedierīču lietošanas apjomu pēdējā gada laikā, 40% norādījuši, ka tas kopumā ir palielinājies (18% – stipri palielinājies, 22% – nedaudz palielinājies). Tikmēr 52% pie viedierīcēm pavadītais laiks nav mainījies, 6% tas ir samazinājies, bet vēl 2% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Jāatrod līdzsvars starp klātienes un attālināto komunikāciju
Reklāma
Klīniskā psiholoģe Inese Lietaviete skaidro, ka Covid-19 pandēmijas periodu var salīdzināt ar globālu sociālo eksperimentu, kurā mācījāmies elastīgāk risināt ikdienas komunikācijas uzdevumus un, sākot no pirmklasnieka līdz pat vecvecāku paaudzei, katrs paplašinājām savu digitālo prasmju apjomu. Attālinātā komunikācija, risinot uzdevumus, organizējot darba sapulces, apmācības, konsultācijas, ļauj daudzas lietas risināt operatīvāk, ar mazākiem finanšu un laika ieguldījumiem. Tā ir “ātrāk”. Vienlaikus speciāliste uzsver, ka tagad sabiedrība stāv jauna izaicinājuma priekšā – kā līdzsvarot jauniegūto “ātro komunikāciju” ar vajadzību pēc tā, ko var sniegt tikai “lēnā” klātienes saskarsme (analoģiski to var salīdzināt ar slow-food koncepta lološanu mūsdienu fast-food laikmetā). Tāpat psiholoģe norāda, ka kopumā esam kļuvuši “kognitīvi skopāki” – satikšanās vai sazvanīšanās vietā lietojam īsziņu, gaidām tūlītējas atbildes, grūtāk atgriežamies pie “lēnās” komunikācijas klātienē, kas nav vērsta tikai uz rezultātu, bet gan uz savstarpēju attiecību kopšanu un abpusēju iejūtību, dodot telpu un laiku otra cilvēka emocijām, pārdzīvojumiem un viedoklim. Bet tikai tur, šajā kopto attiecību telpā, ir izeja no vientulības izjūtas, kas izplatās sabiedrībā kā nākamā globālā “epidēmija”.
Sekas
Deskriptīvie, aprakstošie pētījumi, lai gan iezīmē problēmu apjomu, tomēr nesniedz skaidrojumu cēloņsakarībām starp pārmērīgu viedierīču lietošanu un dažāda rakstura problēmām. Respektīvi, nevar apgalvot, ka pārmērīga viedierīču lietošana ir iemesls mentālajām problēmām, lai gan pastāv statistiski nozīmīga korelācija starp viedierīcēs pavadīto laiku un depresiju, vientulības sajūtu un uzmanības deficītu. Eksperte piebilst, ka, ņemot vērā atkarību veidošanās modeļus, nereti tieši psiholoģiskās problēmas (negatīvs pašvērtējums, kura pamatā ir nepiepildītas vajadzības justies spējīgam, efektīvam, pieņemtam, kā arī grūtības iekļautues vienaudžu grupā, konfliktējošas attiecības ģimenē) liek pusaudžiem meklēt “anestezējošus” veidus, kā tikt galā ar grūtajām emocijām, un palielina viedierīcēs pavadīto laiku. Tas savukārt atstāj iespaidu gan uz emocionālo, gan fizisko veselību (svara problēmas, miopija un “sausās acs” sindroms, karpālā kanāla sindroms (roku tirpšana), mugurkaula un stājas deformācijas, miega traucējumi), gan arī uz noteiktu sociālo prasmju zudumu vai nepietiekamu attīstību. Tā, piemēram, daudziem jauniešiem ir izteiktas grūtības koncentrēt uzmanību garas izrādes, klātienes lekcijas vai sarunas laikā, jo ir nepārvarama vēlēšanās paralēli ielūkoties sociālo tīklu ziņu lentē.
Vai 21. gadsimta jaunā atkarība?
Atkarība var veidoties ne tikai no vielām, bet arī no darbībām jeb procesiem. Starptautiskajā slimību klasifikatorā (ICD-11) pagaidām ir iekļautas tikai divas procesu atkarības – azartspēļu atkarība un datorspēļu/videospēļu atkarība. Pārējās aktivitātes, kas tiek praktizētas veselībai kaitīgā apjomā, piemēram, mobilā tālruņa, interneta, sociālo mediju pārmērīga lietošana, tiek uzskatītas nevis par atkarību, bet par impulsīviem vai kompulsīviem traucējumiem. Interneta pārmērīga lietošana bieži vien ir saistīta ar kādu no trīs jomām: atkarību no kiberseksa un/vai romantiskajām attiecībām internetā, ar kompulsīvām darbībām internetā (iepirkšanās, piedalīšanās izsolēs, akciju tirdzniecībā, azartspēlēs) un ar atkarību no datorspēlēm, skaidro klīniskā psiholoģe I. Lietaviete.
Nav vienotu kritēriju, pēc kuriem varētu noteikt, vai sociālie tīkli tiek lietoti veselībai kaitīgā apmērā. Svarīgs kritērijs ir ne tikai laika daudzums, kas pavadīts internetā, bet arī mērķis, kādēļ cilvēks to lieto (piemēram, interneta lietošana jēgpilnas informācijas iegūšanai darbam, studijām neatstāj kaitīgu ietekmi uz mentālo veselību). Izvērtējot uzvedības problemātiskumu, ir vērts ņemt vērā sešus kritērijus: pārņemtību ar procesu (datora lietošana, azartspēļu spēlēšana, kibersekss kļūst par nozīmīgāko aktivitāti cilvēka dzīvē un dominē gan domās, gan jūtās, gan uzvedībā), kontroles zudums (nespēja atturēties, paņemt pauzi), tolerance (pieaug internetā pavadītais laiks), abstinences simptomi (aizkaitinājums, uzbudinājums, garlaicības izjūta situācijā, kad konkrētais paradums netiek realizēts), negatīvas sekas (konflikti starp atkarīgo un apkārtējiem cilvēkiem, kā arī atkarīgā cilvēka iekšējs konflikts – starp psiholoģisku nepieciešamību veikt konkrēto darbību un vēlmi nepadoties tieksmei), kā arī recidīvs – tendence atgriezties pie veselībai kaitīgās uzvedības pēc atturības periodiem.
Kā varam sev palīdzēt?
BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati liecina, ka 4% pēdējā gada laikā ilgākais periods, kurā apzināti nelietoti sociālie tīkli, ir bijis mēnesis vai vairāk, 6% – vairāk nekā nedēļa, bet mazāk nekā mēnesis, 5% – nedēļa, 3% – 4 līdz 6 dienas, 22% – 1 līdz 3 dienas, 43% tas ir bijis līdz 1 dienai, 12% šāda perioda vispār nav bijis, bet vēl 5% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
I. Lietaviete rezumē, ka internets, līdzīgi kā ēdiens, ir kļuvis par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu, tomēr to ir jāmācās lietot pareizā daudzumā un kvalitatīvi. Šī labprātīgā sevis ierobežošana, līdzīgi kā veselīgs uzturs, dod, nevis atņem enerģiju. Viens no labākajiem veidiem, kā pārbaudīt, vai neesam kļuvuši pārāk atkarīgi no viedierīcēm, ir periodiska to nelietošana. Līdzīgi kā ar uzturu, to dēvē par digital intermittent fasting – gavēšanu ar pārtraukumiem, ierobežojot viedierīču lietošanu noteiktā diennakts laikā, nedēļas nogalēs u.tml. Tāpat svarīgi noklusināt telefonu, nelietot to sarunu laikā, pie galda, guļamistabā. Arī saziņai ar draugiem ieteicams biežāk lietot sazvanīšanos vai balss ziņas rakstītu īsziņu vietā, kā arī nolikt robežas darbam un privātajai telpai, kas pandēmijas laikā diemžēl ir bijušas ļoti sapludinātas, norāda I. Lietaviete. Mēs varam izmainīt tikai to, ko varam izmērīt, ļoti bieži patiesībā neapzināmies, cik daudz savas dzīves laika pavadām divatā ar viedierīcēm. Tāpēc dzīves kvalitātes uzlabošanai vērts izmantot arī dažādas aplikācijas viedtālruņos, kas palīdz kontrolēt to lietojumu, piemēram, AppDetox, Flipd, Stay Free, Offtime, Quality Time u. c.
