Laiks no janvāra līdz martam tradicionāli saistās ar ziemas prieku baudīšanu gan slēpošanas un snovborda trasēs ārzemēs, gan tepat Latvijā. Attiecīgi šajā periodā izteikti pieaug pieteikto apdrošināšanas atlīdzību skaits par dažādām traumām, kas gūtas slēpošanas kalnos, liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati. Visbiežāk tiek traumētas kājas, kuru ārstēšana nereti izmaksā vairākus tūkstošus eiro, kā arī rokas un pleci. Pērn lielākā ar slēpošanu saistītā atlīdzība – virs 8000 eiro – izmaksāta par meniska plīsumu pēc kritiena Austrijas kalnos.
“Populārākais ziemas sporta veids Latvijas iedzīvotāju vidū ir slēpošana, otrajā vietā atstājot snovbordu, savukārt atlīdzības par ziemas sporta veidu traumām pērn visaktīvāk pieteiktas martā. Lai ilgi gaidītās ziemas brīvdienas ārvalstu kūrortos no aizraujoša piedzīvojuma nepārvērstos nepatīkamā pārdzīvojumā, svarīgi parūpēties gan par sevi, gan savu ziemas sporta inventāru, iekļaujot attiecīgos riskus ceļojumu apdrošināšanas polisē. Savukārt, atpūšoties Latvijas slēpošanas trasēs, kā finansiāls drošības spilvens var kalpot nelaimes gadījumu apdrošināšana,” skaidro ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.
Reklāma
Francijas Alpi vai Polijas Tatri?
ERGO dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāju populārākie galamērķi ziemas prieku baudīšanai tradicionāli ir Itālija, Austrija, Šveice, kas priecē ar Alpu kalnu slēpošanas un snovborda trasēm. “Šogad īpaši populāri, varētu pat teikt – moderni, ir doties uz Francijas Alpiem,” stāsta ceļojumu aģentūras ”Latvia Tours” pārstāve Irina Matvejeva, savukārt “Vanilla Travel” direktore Inga Kavaca piebilst, ka aktuāli ir arī izmaksu ziņā demokrātiskie Tatri Polijā un Slovākijā, kā arī atgriezies kādu laiku aizmirsts slēpošanas galamērķis – Somija.
Gūtās traumas – vairāku tūkstošu eiro apmērā
Ziemas aktīvās atpūtas ceļojumi diemžēl bieži saistās ar dažādām traumām. “Analizējot klientu atlīdzību pieteikumu datus, redzam, ka visbiežāk tiek traumētas kājas, gūstot gan ceļgalu traumas, gan kāju lūzumus, kā arī saišu plīsumus un potīšu lūzumus. Otrajā vietā – roku un pirkstu lūzumi, bet trešajā – plecu traumas, sastiepumi, plīsumi,” stāsta R. Čaklis.
Lai arī ziemas aktīvās atpūtas sezona ir tikko sākusies, ERGO dati liecina, ka jau tagad izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības summas ir visai ievērojamas: par traumām, kas gūtas Itālijas slēpošanas kūrortā, izmaksātas atlīdzības 800-1500 eiro apmērā, bet pleca trauma kādam slēpotājam maksājusi 1000 eiro. Savukārt pērn lielākā atlīdzības summa par ziemas sporta veidu traumu bijusi 8337 eiro. Tā izmaksāta par meniska plīsumu, kas gūts Austrijas slēpošanas kūrortā. Otra lielākā atlīdzība 7140 eiro apmērā saistīta ar mugurkaula skriemeļa lūzumu, kas noticis, nokrītot no kalnu pacēlāja, bet trešā lielākā atlīdzība bijusi par kājas lūzumu un pleca izmežģījumu – 5708 eiro. Visas minētās ar lielākajām izmaksām saistītās traumas notikušas Austrijas kalnos.
Ceļojumu apdrošināšanas polise ir veids, kā pasargāt sevi no neplānotiem izdevumiem ceļojuma laikā, ja gūtas traumas, piemeklējusi slimība vai nācies nokļūt slimnīcā. Ikvienam ziemas aktīvās atpūtas cienītājam jāpatur prātā, ka traumas gadījumā, nonākot slimnīcā ārzemēs, parasti jārēķinās ar ievērojami lielākiem izdevumiem nekā Latvijā. I. Kavaca uzsver: “Bieži vien cilvēki paļaujas, piemēram, uz kredītkartes piedāvājumu, pat neiepazīstoties ar to, kas kartes programmā ir iekļauts, piemēram, vai paredzēts slēpošanas traumu risks. Savukārt tie ceļotāji, kuri atbildīgi izvērtē riskus, izvēlas polisi kurā norādīti visi iekļautie riski, kā arī paskaidrots, kā rīkoties traumas gadījumā un kur vērsties pēc palīdzības.”
Pasargā gan slēpotāju, gan slēpošanas inventāru
Kā atzīst ceļojumu aģentūru pārstāvji, pandēmijas laikā cilvēki pret ceļojumu atcelšanu sākuši izturēties daudz rūpīgāk, izvērtējot riskus. Laikā, kad pieaug slēpošanas kūrortu izcenojumi visā Eiropā, vērts pievērst uzmanību ceļojuma anulēšanas riska limitam gadījumā, ja, piemēram, slimības dēļ nav iespējams doties plānotajā braucienā.
“Izvēloties apdrošināšanas polisi, jāpārliecinās, ka tajā iekļauti ziemas sporta veidu riski, kā arī, ja ceļotājam aktuāli – sporta inventāra apdrošināšana, kas ir atsevišķa riska kategorija. Apdrošināšana lieti noderēs, piemēram, ja aviopārvadātāju vainas dēļ aizkavēsies sporta inventāra piegāde. Tad apdrošinātājs segs nomas maksu atpūtas bāzes inventāram. Svarīgi atcerēties, ka Eiropā obligātā EVAK karte nedarbojas ārzemju privātajās klīnikās un situācijā, ja valsts ārstniecības iestāde nebūs pieejama, apdrošināšanas polise, kas sedz arī privāto klīniku izmaksas, būs ļoti noderīga. Ja saslimstat (vai, piemēram, laika apstākļi nav piemēroti slēpošanai) un tādēļ atpūtas kūrortā nevarat izmanot pacēlāja kartes, apdrošinātājs segs šo slimības dienu izmaksas, nepārsniedzot summu – 50 eiro dienā. Turklāt ERGO sadarbojas ar OPSLT atbalsta kompāniju, kas sniegs konsultāciju, kur nepieciešamības gadījumā atrodas tuvākā ārstniecības iestāde, kā arī veiks norēķinus par slimnīcas pakalpojumiem,” skaidro R. Čaklis.
Traumas slēpojot var gūt arī Latvijā
Ja šogad nav plānots doties tālākās ziemas brīvdienās, lai baudītu Alpu vai Tatru skaistumu, bet ir vēlme atpūsties kādā no vietējām slēpošanas trasēm tepat Latvijā, jāatceras, ka traumas iespējams gūt arī pašu mājās. “Pērn lielākās ar ziemas sporta traumām saistītās atlīdzības bijušas 1150 eiro – par kājas lūzumu, kas gūts, slēpojot Daugavpilī, 728 eiro par ceļgala traumu, nokrītot Zilo kalnu distanču slēpošanas trasē, un 631 eiro par traumu, kas gūta, slēpojot Ozolkalnā un kritiena laikā laužot abus apakšdelmus,” stāsta R. Čaklis. Lai ārstēšanās izmaksas šādās situācijās nebūtu jāsedz pašam, ieteicams parūpēties par nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Slēpošanas un snovborda riska segums tiek automātiski iekļauts ERGO nelaimes gadījumu apdrošināšanas pamata polisēs.
