Lai kur arī jūs dotos, centieties apmesties visslavenākajā viesnīca, pat tad, ja jūs varat atļauties īrēt tikai vismazāko viesnīcas istabiņu.
Pēdējo 20 gadu laikā, tika atklātas vairāk kā 360 ievērojamas, diženas viesnīcas, kurām piemīt arī vēsturiska nozīme, līdz ar to tika izveidots saraksts, kurā iekļautas Pasaules slavenākās viesnīcas.
Cik daudz ir viesnīcu, tik daudz ir arī atbilstošu stāstu. Dažkārt mēdz būt situācijas, kad viesnīcas iemūžina kāda cilvēka vārdu, dažkārt mēdz notikt arī otrādi. Piemēram, Martins Luters Kings savu sapni ir izsapņojis Vašingtonas viesnīcā Willard, bet viesnīca Ritz Parīzē vienmēr mums atgādinās par šīs industrijas darboni – harizmātisko Cēzaru Ritzu.
Lielākās Eiropas un Amerikas viesnīcas uzskatāmas par to kultūras sastāvdaļu. Savukārt Āfrikā un Āzijā viesnīcas ļoti reti atspoguļo vietējās tradīcijas, tās vairāk cenšas apmierināt ceļotāju vajadzības un vēlmes, turklāt, radot mājas cilvēkiem, kas iebraukuši no Eiropas.
Privātie uzņēmēji ir kļuvuši par pazīstamiem viesnīcniekiem, atstājot to vārdus kā vēsturi. Cēzars Ritzs izveidoja savu viesnīcu Parīzē, viņa vārds bija salīdzināms kā sinonīms vārdu savienojumam – pieaugošs lukss. Vienness Eduards Sahē savu vārdu viesnīcu biznesā ir atstājis ne tikai tādēļ, ka izveidojis divas viesnīcas Austrālijā, bet gan tādēļ, ka piedāvājis vislabāk pazīstamo šokolādes kūku visā pasaulē.
Pasaules lielākās viesnīcas vienmēr ir kalpojušas kā izrādīšanās instruments, kur varēja parādīt jaunākos izgudrojumus. Piemēram, varētu pieminēt, ka tieši viesnīcās pirmo reizi tika ieviestas istabas, kurās tika iebūvētas arī vannas istabas, instalētas modernas ūdens pīpes. Sākot no 1880. gada, tika izveidotas pat iekšējās strūklakas. Oskars Vailds noniecināja Londonas viesnīcu Savoy, jo tā bija ieviesusi sistēmu, kas, izmantojot vannas istabā ievietotās caurules, piegādā karsto ūdeni caur šīm caurulēm. Vailds teica, ka tas ir pilnīgs absurds, un, ja viņš būtu vēlējies, tad viņš būtu palūdzis, lai kāds atnes karsto ūdeni.
Vairākas viesnīcas ir kritušas nežēlastībā, jo agrāko slavas dienu vietā tās tagad ir pārvērtušās par globālā tūrisma ēnu. Lielākā daļa viesnīcu ir kļuvušas par politisku vai ekonomisko grūtību upuriem, līdz ar to šīs viesnīcas vai nu tika slēgtas, vai arī izzuda, vai arī iekļuva milzīgā nabadzībā. Kā vienu no piemēriem šeit varētu pieminēt Astor House, kas atrodas Šanhajā. Šī viesnīca tika atvērta apmeklētājiem 1846. gadā, šeit tika iedegta pirmā elektriskā lampa visā Ķīnas Impērijā, tāpat šeit tika ievilkts pirmais telefons, kā arī pirmais naudas apmaiņas punkts tika atvērts tieši šajā viesnīcā. Tomēr jāuzsver, ka dažas viesnīcas tomēr atgūst savu veiksmi un prestižu. Grand Hotel Vīne pēc kara kļuva par ofisa ēku, lai ar lielisku vērienu tiktu atjaunota, un tās atvēršanu varētu pasludināt 1994. gadā. Grand Hotel Royal, kas atvērta Budapeštā, tika slēgta dekādi pirms ieradās Alfreds Pizani un viņa Korintiešu grupa no Maltas, lai iedvestu tai jaunu dzīvību, un tā sāka darboties jau 2002. gadā.
Londonas Savoy viesnīca, kas vienmēr virzās uz priekšu, tika atvērta 1889. gadā. Tā tika uzbūvēta pēc teātra impresārija – Ričarda D’Oulija Karte vēlēšanās. Cēzars Ritzs bija pirmais galvenais vadītājs, kas prezentēja Londonai Augusti Eskofjēru, pavāru, kurš radīja moderno restorāna virtuvi, kas joprojām ir neiztrūkstoša sastāvdaļa arī mūsdienās. Viņš izgudroja Persiku Melbu par godu slavenajai austriešu operas dīvai Nellijai Melbai.
Londonā tika saskaitītas pavisam 12 viesnīcas, sākot no Doršesteras līdz Klaridža, uzsverot, ka šeit populāra ir Brauna viesnīca (1837).
Vācijā tika saskaitītas pavisam 20 viesnīcas, kurām ir kāda vēsturiska nozīme, piemēram, Elephant in Weimar (1696).
Lieliska viesmīlība ir vērojama Austrijā, Vīnes impērijā. Tā tika būvēta priekš Vuertembergas prinča un 1873. gadā to pārvērta par viesnīcu, uzreiz iegūstot valsts viesu oficiālās rezidences statusu.
Ja jūs vēlētos doties līdzi ceļojumā uz Dānijas ziemeļiem, tad varētu atrastu viesnīcu, kas tika atvērta viesiem jau 1755. gadā. Jums būtu iespēja paviesoties Somijas galvaspilsētā Helsinkos (viesnīcā Kaemp), kur trīs dienas un trīs naktis pavadīja slavenais komponists Jans Sibēliuss, un, šķērsojot robežu, nonāktu Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā, kur varētu izbaudīt kaviāru un strogonovu, ko piedāvā Grand Hotel Europe – vieta, kur Pēteris Čaikovskis pavadījis savu medus mēnesi.
Ceļojot uz dienvidiem caur Atēnām, varam nonākt Turcijas galvaspilsētā Stambulā, kur jūs sagaidīs viesnīca Pera Palace. Šo viesnīcu ir apmeklējusi rakstniece Agata Kristi.
Savukārt Honkongas vecākā viesnīca, kas gan būtu uzskatāma par relatīvi jaunu – The Peninsula (1928.) – ieņem vadošu pozīciju, jo tai ir speciāli izveidots helikopteru nosēšanās laukums uz tās jumta.
Pa ceļam atpakaļ uz Eiropu, jūs varat piestāt Īrijas rietumu piekrastē, lai izbaudītu viesmīlību, ko sniedz Ašfordas pils romantiskā gaisotne, kas par viesnīcu kļuva 1939. gadā. Ja turpina burāt uz dienvidiem, kā to darīja Īru dramaturgs Džordžs Bernhards Šovs 1024. gadā, mēs nonāktu Madeiras ostā. Šeit Šovs iemācījās dejot tango un atstāja autogrāfu savam deju skolotājam ar uzrakstu “Vienīgajam vīrietim, kurš jebkad man kaut ko ir iemācījis”.
Viesnīcas ir pieminētas neatkarīgi no to ģeogrāfiskās dislokācijas, politiskās vides un komerciālajiem resursiem.
.png "Ekskursijas Latvijā! Latvia Tours")
