Autors: Juta Šteinerte
Avots: Balta
Gadu no gada palielinās Latvijas iedzīvotāju interese par kaimiņvalstīm kā ceļojuma galamērķi. Pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Latvijas iedzīvotāju interese ceļot uz Lietuvu pieaugusi par 15,3%, turpretim Igauniju izvēlējušies par 11% vairāk Latvijas tūristu, liecina Lietuvas Tūrisma valsts departamenta un Igaunijas Tūrisma padomes dati. Vienlaikus apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati liecina, ka, lai gan kopš 2015. gada pieteikto atlīdzību skaits ceļojumu apdrošināšanā kaimiņvalstīs palielinājies 2,5 reizes, vēl joprojām liela daļa ceļotāju Lietuvu un Igauniju neuzskata par ārvalstīm un apdrošināšanu neiegādājas.
Aizvien populārāki kļūst īsi brīvdienu braucieni uz Igauniju un Lietuvu. Aizvadītajā gadā Igauniju apmeklēja vairāk nekā 1,4 miljoni Latvijas iedzīvotāju, liecina Igaunijas Tūrisma padomes dati. Visvairāk ceļotāju apmeklējuši Pērnavu, tūristu skaitam no Latvijas palielinoties par 42%. Savukārt Lietuvas Tūrisma valsts departamentā norāda, ka ienākošā tūrisma ziņā esam piektā populārākā valsts – Lietuvā viesojušies vairāk nekā 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju.
Reklāma
“Igaunija un Lietuva piedāvā plašas atpūtas iespējas ģimenēm ar bērniem, vilinošus SPA kūrortu piedāvājumus un citas izklaides, kas ir piemērotas īsām brīvdienām. Ceļotājam no Latvijas, viesojoties kaimiņvalstīs, ir tāda savējā, nekur tālu sajūta. Diemžēl no pieredzes redzam, ka tieši šī sajūta ir arī viens no iemesliem, kāpēc Latvijas tūristi neaizdomājas par ceļojumu apdrošināšanas nepieciešamību, un uzskata, ka ar viņiem nekas slikts nevar notikt. Bet, ja notiks, aizbrauks uz mājām. Realitāte gan ir citāda, un arī kaimiņvalstīs notikušie negadījumi var radīt ievērojamus finansiālos zaudējumus,” norāda Sandra Pietkēviča, BALTA Personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja.
BALTA dati liecina, ka kopš 2015. gada kopējais atlīdzību pieteikumu skaits ceļojumu apdrošināšanā par negadījumiem kaimiņvalstīs ir palielinājies 2,5 reizes. Visbiežāk atlīdzības pieteikumi tiek saņemti saistībā ar traumām, kas gūtas ceļu satiksmes negadījumu rezultātā vai sportiskās aktivitātēs. Bet tuvajos ceļojumos neizpaliek arī sadzīves traumas – kaulu lūzumi krītot vai paslīdot, negadījumi bērnu rotaļu laukumos un akvaparkos u. c. Daļa pieteikumu saistīti ar akūtām slimībām, zobu sāpēm, kā arī nozaudētiem dokumentiem vai nozagtu naudu.
Tāpēc, pirms dodaties uz Lietuvu vai Igauniju, lūdzam atcerēties:
līdzi nepieciešama pase vai ID karte,
pārbaudiet pases vai ID kartes derīguma termiņu arī visiem līdzbraucējiem,
ja līdzi ceļo bērni no citas ģimenes, papildu dokumenti vairs nav nepieciešami,
noformējiet ceļojumu apdrošināšanu,
iesakām noformēt Eiropas veselības apdrošināšanas karti,
ielādējiet viedtālrunī navigācijas aplikāciju, kas darbojas bez interneta pieslēguma,
Igaunijas Satiksmes likums nosaka, ka ziemā obligāti, bet pārējā laikā – vēlams sliktas redzamības vai nakts laikā nēsāt gaismas atstarotāju virsdrēbju labajā pusē.
Liels finansiālais palīgs negadījumos ir ceļotāja iegādātā ceļojumu apdrošināšana, bet reti kurš zina, ka tās izmaksas ir ļoti mazas. Turklāt BALTA vērš uzmanību, ka, lai arī kaimiņvalstīs īpaši noderīga ir Eiropas veselības apdrošināšanas karte jeb EVAK, kas jebkurā Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī sniedz iespēju saņemt valsts apmaksātu neatliekamo un nepieciešamo veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kādā tā ir nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem, tā sedz izmaksas tikai tajās medicīnas iestādēs, kur tiek sniegti valsts apmaksāti pakalpojumi, turklāt cietušā repatriāciju EVAK karte nesedz vispār. Karti iespējams noformēt bez maksas Nacionālajā veselības dienestā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
