Mākslīgais intelekts uzņēmumos vairs nav tikai nākotnes vīzija. Tas jau šobrīd palīdz automatizēt procesus, analizēt datus un pieņemt biznesa lēmumus. Taču kādas pārmaiņas organizācijas sagaida tuvākajos gados? Par to “SAP Connect Day” laikā stāstīja jomas līderi, daloties pieredzē par uzņēmumu digitālo transformāciju, darba nākotni un mākslīgā intelekta praktisko pielietojumu biznesā.
Veiksmīgākie būs nevis tie, kas ieviesīs MI pirmie, bet tie, kas zinās, kāpēc to dara
Reklāma
Mākslīgais intelekts uzņēmumos vairs nav jaunums, taču ne visiem izdodas to pārvērst reālā biznesa ieguvumā. Kā norāda SAP globālais mākslīgā intelekta klientu iesaistes un stratēģisko partnerību eksperts Ton van der Greef, galvenā atšķirība starp veiksmīgiem un mazāk veiksmīgiem uzņēmumiem nav tehnoloģijās, bet gan skaidrā stratēģijā un vadības iesaistē. “Mūsdienās tehnoloģijas vairs nav šķērslis – tās jau ir pieejamas. Veiksmīgākie uzņēmumi koncentrējas uz to, kādu biznesa vērtību mākslīgais intelekts radīs, nevis tikai uz pašu tehnoloģiju,” uzsver Ton van der Greef, piebilstot, ka svarīga ir arī skaidra atbildība par MI ieviešanu uzņēmumā un vadības atbalsts.
Tomēr ar stratēģiju vien nepietiek. SAP EMEA “Business AI Platform” klientu konsultāciju viceprezidents Andreas Krause uzsver, ka MI sniegto rezultātu kvalitāti nosaka dati, ar kuriem tas strādā. “Ja uzņēmumam nav uzticama datu pamata, arī mākslīgā intelekta sniegtās atbildes nebūs pareizas,” norāda Krause. Tāpēc būtiski, lai uzņēmuma dati būtu kvalitatīvi un MI varētu izmantot informāciju no dažādām sistēmām.
Abu ekspertu teiktais iezīmē vienu kopīgu atziņu. Veiksmīga MI ieviešana sākas nevis ar jaunas tehnoloģijas izmantošanu, bet gan ar skaidri definētiem mērķiem, vadības atbalstu un kvalitatīviem datiem.
Darbu neatņems mākslīgais intelekts, bet cilvēks, kurš to pratīs izmantot labāk
Viens no lielākajiem jautājumiem saistībā ar mākslīgā intelekta attīstību ir tā ietekme uz darba vietām. “SAP SuccessFactors” talantu inteliģences, mācību un iesaistes risinājumu vadītājs Donald Ross uzskata, ka MI galvenokārt pārņems atsevišķus, rutīnas un laikietilpīgus uzdevumus, nevis veselas profesijas. Viņa skatījumā daudz lielāka nozīme būs tam, cik labi cilvēki iemācīsies izmantot jaunos rīkus: “Maz ticams, ka tavu darbu atņems mākslīgais intelekts. Drīzāk to var atņemt cilvēks, kurš mākslīgo intelektu prot izmantot labāk par tevi,” uzskata SAP eksperts.
Līdz ar to mainīsies arī darba tirgū nepieciešamās prasmes. Ross īpaši izceļ emocionālo inteliģenci, spēju pārliecināt, diskutēt, prezentēt un sadarboties ar citiem. “MI aizstās uzdevumus, nevis cilvēkus,” viņš skaidro, norādot, ka rutīnas darbu automatizācija dos cilvēkiem vairāk laika komunikācijai, diskusijām un citiem uzdevumiem, kuros cilvēka iesaiste joprojām ir būtiska.
MI ne tikai pamanīs problēmu, bet uzreiz piedāvās risinājumu
Mākslīgā intelekta loma būtiski pieaugs arī ražošanā un piegādes ķēžu pārvaldībā. SAP SE ražošanas un digitālās piegādes ķēdes eksperts Stefan Groendahl norāda, ka ģeopolitisko pārmaiņu un pieaugošā tirgus spiediena apstākļos uzņēmumiem jāspēj daudz ātrāk reaģēt uz negaidītiem traucējumiem. MI šajā ziņā varētu mainīt pašu problēmu risināšanas procesu. “Jūs ne tikai saņemat brīdinājumu par radušos problēmu, bet uzreiz arī norādi, ko varētu vai vajadzētu darīt,” skaidro Groendahl. Sistēma var piedāvāt pārplānot ražošanu, izmantot citas jaudas vai krājumus un vienlaikus modelēt, kā pieņemtais lēmums ietekmēs turpmākos procesus.
Tas var būt īpaši nozīmīgi piegādes ķēžu traucējumu gadījumā. MI iespējams izmantot, lai jau iepriekš aprēķinātu alternatīvus scenārijus. Piemēram, atrastu citus piegādātājus vai noteiktu, kurā citā ražotnē iespējams turpināt ražošanu. Groendahl uzsver, ka “milzīgs ieguvums ir iespēja šos variantus aprēķināt jau iepriekš”, lai krīzes brīdī uzņēmums varētu ātrāk izvēlēties saprast, kuru ceļu iet.
Roboti kļūs par arvien ierastāku kolēģi
Mākslīgā intelekta attīstība neaprobežosies tikai ar programmatūru. Arvien biežāk tas fiziski ienāks ofisā un noliktavās. Austrijas dzelzceļa operators “ÖBB” jau pēta, kā ikdienas infrastruktūras uzturēšanā izmantot robotus, tostarp četrkājainos robotsuņus. “ÖBB” digitālās infrastruktūras dzīves cikla programmas vadītājs Marc Bender stāsta, ka viena no jomām, kur tos plānots izmantot, ir saules enerģijas infrastruktūras pārbaude. “Viens no uzdevumiem, kur plānojam izmantot robotsuņus, ir vadu pārbaude zem saules paneļiem,” stāsta Bender. Cilvēkiem šādu pārbaudi veikt ir sarežģīti, turklāt tā nepieciešama regulāri, savukārt neliels robots var viegli nokļūt zem paneļiem.
Robotsuņu izmantošana ļauj daļu infrastruktūras pārbaužu automatizēt un veikt vietās, kur cilvēkam piekļūt ir sarežģīti. Šādi roboti var uzņemties regulārus pārbaudes darbus, savukārt darbiniekiem nav pašiem jādodas grūti pieejamās vietās. ÖBB piemērs parāda, kā robotizācija no eksperimentālas tehnoloģijas pakāpeniski kļūst par praktisku rīku infrastruktūras uzturēšanā.
Attīstoties mākslīgajam intelektam, robotu iespējas kļūs vēl plašākas. Tie varēs ne tikai izpildīt iepriekš ieprogrammētas darbības, bet arī uztvert apkārtējo vidi, analizēt situāciju un atbilstoši tai rīkoties.
Autonoms uzņēmums vairs nav tāla nākotne
Nākamais solis mākslīgā intelekta attīstībā būs arvien lielāka MI aģentu iesaiste uzņēmumu ikdienas procesos. SAP eksperts Ton van der Greef norāda, ka nākotnē cilvēku uzdevums arvien vairāk būs noteikt virzienu un pieņemt būtiskākos lēmumus, kamēr daļu darbu patstāvīgi veiks MI. “Mēs redzēsim, ka MI aģenti arvien vairāk iesaistīsies darbu izpildē, taču virzienu joprojām noteiks cilvēki,” prognozē Ton van der Greef.
Vienlaikus arvien ciešāk tiks savienotas digitālā un fiziskā pasaule. “Mēs redzēsim robotus, kas aktīvāk iesaistīsies darbā – gan ražošanā, gan slimnīcās un citās mūsu ikdienas jomās,” norāda SAP eksperts. Tieši šādu attīstības virzienu SAP saista ar “Autonomous Enterprise” jeb autonoma uzņēmuma modeli, kurā cilvēki nosaka mērķus un virzienu, bet tehnoloģijas pašas arvien lielāku daļu procesu spēj izpildīt patstāvīgi.
Tādējādi autonoms uzņēmums vairs nav tikai tālas nākotnes vīzija. Tā elementi uzņēmumos ienāk jau šobrīd. Turpmāk būtiskākais jautājums būs nevis tas, vai organizācijas izmantos mākslīgo intelektu, bet gan, cik lielu daļu ikdienas procesu tās būs gatavas tam uzticēt.
Tehnoloģijas attīstās, bet cilvēka loma nepazūd
Lai gan ekspertu minētie piemēri aptver ļoti dažādas jomas – no personālvadības un piegādes ķēdēm līdz robotikai un autonomiem uzņēmumiem –, tos vieno kopīga tendence. Mākslīgais intelekts arvien vairāk pārņems rutīnas uzdevumus, analizēs uzņēmumu rīcībā esošos datus un palīdzēs ātrāk reaģēt uz pārmaiņām.
Vienlaikus cilvēka loma nepazudīs. Tieši pretēji – jo vairāk procesu būs iespējams automatizēt, jo nozīmīgāka kļūs spēja tehnoloģijas izmantot gudri un pārdomāti. Uzņēmumiem tas nozīmēs ne tikai investīcijas jaunās MI iespējās, bet arī kvalitatīvos datos, darbinieku prasmēs un līdzšinējo darba procesu pārskatīšanā. Kā vairākkārt uzsvēra eksperti, tehnoloģijas jau ir pieejamas. Lielākais izaicinājums būs iemācīties tās izmantot tā, lai sniegtu vērtību biznesam.
