Autors: Daiga Bluķe
Avots: If Apdrošināšana
Šovasar vecāku interesi par iespējām bērnam iegādāties nelaimes gadījumu apdrošināšanu visbiežāk rosinājuši negadījumi, kad bērni, rotaļājoties uz batuta, guvuši dažāda smaguma traumas, liecina If Apdrošināšana dati. Batuta izmantošana kļūst arvien populārāka un bērni, kas guvuši tajos traumas, vasaras mēnešos ir bieži slimnīcu traumpunktu apmeklētāji.
If Apdrošināšana pēdējo gadu laikā izmaksājusi vairākas atlīdzības par traumām, kas iegūtas uz batuta. Lielākā atlīdzība LVL 300 latu apmērā izmaksāta 2010.gadā kādam pusaudzim no Rēzeknes, kurš guva galvas savainojumu, lēkājot uz batuta un atsitot galvu pret ceļgalu. Rezultātā puisim vairākas nedēļas bija jāpavada slimnīcā, ārstējot galvas smadzeņu kontūziju un asinsizplūdumu, kā arī vairākus mēnešus bija jāierobežo fiziskā slodze un aktīvā sporta nodarbības. Taču uz batuta traumas gūst arī pieaugušie. If Apdrošināšana praksē bija gadījums, kad atlīdzība par ceļgala traumu un meniska plīsumu tika izmaksāta kādai 57 gadus vecai sievietei. Kliente savā atlīdzības pieteikumā gan bija norādījusi, ka vairākus gadus mēdz lēkāt uz batuta, tomēr arī iegūtā pieredze viņu nebija pasargājusi no traumas. Savukārt If Igaunijas filiālē pagājušajā gadā pieteikto negadījumu skaits saistībā ar šādām traumām pat pieauga par 30%, bet šogad pēdējo trīs mēnešu laikā izmaksātas jau 8 atlīdzības.
If Apdrošināšanas Latvijas atlīdzību nodaļas vadītāja Iluta Šķipsna uzsver, ka, neievērojot piesardzību, uz batuta var gūt atslēgas kaula, potīšu un zobu traumas. To apliecina arī igauņu kolēģu pieredze, kuri kādam klientam izmaksājuši atlīdzību par kakla skriemeļu lūzumu.
Kāda 5 gadus vecas meitenes mamma no Saldus If Apdrošināšanā interesējās par iespējām apdrošināt bērnu pret nelaimes gadījumiem, kad jūlija beigās meitene kopā ar vairākiem draugiem lēkājot uz batuta, bija pamatīgi sastiepusi kājas potīti. To, ka šādas traumas ir ikdiena, apliecina arī mediķi. „Batuts principā ir traumatisks atpūtas veids un bērni, kuri guvuši roku un kāju sastiepumus un lūzumus, vasaras mēnešos ir ikdiena. Pieredze liecina, jo vairāk bērnu vienlaikus lēkā uz batuta, jo lielāka iespēja, ka kāds gūs traumu. Īpaši smagas traumas reizēm gadās, ja batutam nav drošības tīkla vai gadās nokrist uz nepolsterētas batuta apmales. Ir bijuši gadījumi, kad bērns no batuta izkritis, piezemējoties uz skausta. Traumu var gūt arī neuzmanīgi lecot ārā no batuta,” norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Sabiedrisko attiecību dienesta vadītāja Romēna Namniece.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas dati par 2010.gadu liecina, ka pērn slimnīcā ar traumām, kas gūtas uz batuta, nonākuši 106 bērni. Savukārt ar dažādām aktīvā atpūtā gūtām traumām, kas gūtas, braucot ar velosipēdu, skrituļojot, šūpojoties vai uz batuta, slimnīcā nonākuši 718 bērni (daļa hospitalizēti, daļa palīdzību saņēmuši traumpunktā). Zīmīgi, ka traumas vienādā skaitā guvuši gan zēni, gan meitenes.
“Lielākā riska grupa ir 10–14 gadus veci bērni, pusaudži, kam patīk izmēģināt dažādus kūleņus un citus trikus. Bīstamas situācijas var rasties arī, ja bērni, lecot batutā, ēd konfektes, saldumus vai citu ēdienu. Bieži batuti tiek izmantoti bērnu ballītēs, kuru laikā vecāku uzmanība tam, kas notiek uz batuta, ir tikai daļēja, un ne vienmēr tiek sekots līdzi tam, kā bērni izklaidējas,” stāsta I.Šķipsna.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
