Pavasaris ir laiks, kad tāpat kā dabā, arī cilvēkā atplaukst iekšējais potenciāls. Visbiežāk organisma iekšējā pulksteņa pāreja uz pavasara laiku izpaužas ar pozitīvām emocijām, krāsainību, vēlmi atbrīvoties no ziemas apģērba smaguma, sajust dabas tuvumu, tomēr ārsti neiesaka mūsu mainīgajos klimatiskajos apstākļos aizrauties ar strauju pāreju uz pavasarīgajiem ieradumiem un tērpiem – staigāt bez šallēm, cepurēm, cimdiem. Īpaši jāuzmanās tiem, kam pavasaros vērojami kādu ilgstošu vai hronisku slimību saasinājumi vai arī tiem, kuriem ziema, vīrusi un stress izsmēluši imunitātes rezerves.
Ramona Markuse, klīnikas Premium Medical otolaringoloģe skaidro, ka vēja, lietus, mainīgo laika apstākļu ietekmē, kad dienas laikā var būt silts un pat karsts, bet vakarā daudz vēsāks vai pat piesalt, ļoti jūtīgi var reaģēt mūsu limfātiskā sistēma, saasināties hroniskie tonsilīti (hroniska angīna), iekaist mandeles, aizdegunes gļotāda, veidoties abscesi, deguna blakusdobuma iekaisumi. Ārste īpaši aicina uzmanīties tos, kuri bērnībā bieži slimojuši ar angīnu, jo angīna, īpaši līdz galam neizārstēta, var radīt nopietnas komplikācijas – veicināt reimatismu, sirds darbības traucējumus u.c.
Pavasarī ieteicams padomāt par:
- Laika apstākļiem atbilstoša apģērba un apavu izvēli. Svarīgi, lai vējainā un lietainā laikā būtu apsegts kakls, ausis, lai plūdu un peļķu laikā vienmēr būtu sausas kājas. Mitras kājas bisbiežāk var atsaukties gan uz augšējiem elpošanas orgāniem, gan uz urīnceļu, urīnpūšļa un dzimumorgānu veselību.
- Palīdzību organismam. Pēc ziemas daudziem vērojams pavasara nogurums, organisma izsīkums, novājināta imunitāte gan ziemas un vīrusu, gan saules un vitamīnu trūkuma rezultātā, tādēļ pavsaris ir laiks, kad kāri vajadzētu organismā uzņemt visus pirmos dabīgos vitamīnus, ko piedāvā augu valsts – asnus, pumpurus, dīgstus, bet ja tas nav iespējams – izmantot aptiekās nopērkamos polivitamīnus, citus vitamīnu preperātus vai pārtikas piedevas.
- Izvairīšanos no alergēniem, ja pastāv alerģijas risks. Mūsu vides un ekoloģijas ietekmē arvien vairāk palielinās to cilvēku skaits, kuriem ir dažādu alergēnu izraisīta alerģija. Alerģijas izpausmes ir ļoti nepatīkamas un bojā dzīves kvalitāti, tādēļ dr.Markuse iesaka jau laikus domāt, kā mazināt šīs izpausmes pavasara ziedputekšņu laikā. Latvijā pirmās ziedēs lazdas, bērzi, alkšņi. Arī pirmā zaļā zālīte var izraisīt alerģiju. To ziedēšanas laikā vislabāk izvairīties no pastaigām tur, kur šie koki aug, nepieciešamības gadījumā noteikti lietot antihistamīna preperātus, jo mūsdienās ir pieejami labi, miegainību neizraisoši antihistamīni, tie nav kaitīgi arī ilgstoši lietojot. Alerģijas gadījumā dr. Markuse aicina izvairīties no pašu izraudzītu acu vai degunu pilienu lietošanas, jo tas var situāciju tikai pasliktināt. Svarīgi ir saprast, vai aizliktā deguna un asarojošo acu iemesls ir iesnas, kāds vīruss, infekcija vai alerģija. Svarīgi atcerēties, ka alerģija var parādīties jebkurā vecumā, tomēr alerģija piemeklē arvien vairāk jaunu cilvēku.
- Kopējā veselības stāvokļa izvērtēšanu. Pavasaris ir laiks, kad varam izvērtēt savu un savu bērnu kopējo veselības stāvokli - kā pagājis gada aukstais periods, cik bieži un cik smagi piemeklējuši vīrusi, gripa, saaukstēšanās slimības. Dr. Markuse iesaka kopā ar ārstu izanalizēt situāciju un izveidot veselības profilakes plānu, kā imunitāti uzlabot tai labvēlīgakajā – vasaras periodā. Iespējams, ka bērnu biežo slimošanu varēs novērst kārtīga norūdīšanās ar peldēšanos jūrā vasarā, varbūt ieteicama sportošana un fiziskās aktivitātes, varbūt apzināta pastiprināta vasarā pieejamo vitamīniem bagāto ogu un augļu lietošana pārtikā utt.
- Meklēt dzīves un dvēseles harmoniju. „Labas veselības garants ir dzīves harmonijas uzturēšana”, uzsver Ramona Markuse. Tādēļ par visu vairāk ārste iesaka būt modriem pašiem par savu veselību un nepieļaut pārāk lielu negatīvo stresu ietekmi, nepieļaut pārslodzi, gādāt, lai organisms saņemtu nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu devu. Pavasaris, kas cilvēkiem pārsvarā sagādā pozitīvas emocijas, ir labs laiks, kad padomāt arī par savu emocionālo labsajūtu, kas nenoliedzami atstāj labu iespaidu uz vispārējo veselību.
- Vakcinēšanos pret ērču encefalītu. Lai imunitāte pret ērču encefalītu iestātos pirms lielākā ērču aktivitātes perioda, marts ir labākais laiks, kad potēties.
- Par fiziskajām aktivitātēm svaigā gaisā. Ja sala periodā slēpot un slidot devās tikai paši entuziastiskākie sportotāji, tad pavasaris ir laiks, kad veselīgā rīta skrējienā vai svētdienas tālākā pārgājienā var doties jebkurš. Organisms pēc garā, pārsvarā telpās pavadītā perioda, būs pateicīgs par skābekli, gaismu un saules stariem, ko ļausim tam uzņemt sevī.
- Par veselības pārbaudi pirms lielajiem dārza darbiem un vasaras aktivitātēm – sporta spēlēm, ceļojumiem, kalnos kāpšanas u.c. Kamēr starp aukstuma periodu un aktīvās dārza darbu un vasaras atvaļinājumu sezonu ir neliels starplaiks, ieteicams atvēlēt to vispārējām veselības pārbaudēm, lai konstatētu patieso veselības stāvokli un saprastu, kā to uzlabot. Pavasaris un vasara ir laiks, kad visvieglāk ar pareizu dzīves veidu, ēšanas ieradumu maiņu un fizisko aktivitāšu palīdzību uzlabot vairākus rādītājus – gan holesterīna un cukura līmeni asinīs, gan asinsspiedienu, mazinot stresu un sāls lietojumu, gan atbrīvoties no dažiem liekajiem kilogramiem.
