Autors: Vilnis Baltiņš
Avots: Sabiedrības Veselības Institūts
“Liekā svara rašanās iespēja ir ģenētiski ieprogrammēta absolūtajam vairākumam cilvēku. Liekā svara veidošanās liecina par to, ka no ģenētiskā viedokļa ar cilvēku viss ir pilnīgā kārtībā. Patiesībā, kļūdains ģenētiskais kods ir nevis apaļīgajiem, bet gan tiem cilvēkiem, kuriem liekais svars neveidojās nekādos apstākļos,” 15.augusta rītā intervijā LTV raidījumam “Labrīt, Latvija!” teica Sabiedrības Veselības Institūta vadītājs Vilnis Baltiņš.
Apgalvojumu Vilnis Baltiņš skaidroja ar to, ka cilvēki tikai ļoti nesen ir iemācījušies sagādāt sev pārtiku regulāri un bez piepūles. Vēl pat pirms 100 gadiem cilvēkiem, tāpat kā savvaļas dzīvniekiem, nācās krietni saspringt, lai izdzīvotu - īpaši neražas un nesezonas periodos. Tikai pāris paaudzēs piedzīvotā pieredze par pārtikas plūsmas nepārtrauktību, no gēnu viedokļa, vēl ilgi netiks uztverta kā stabila un ticama. Tāpēc organisms uz dažādiem ārējiem signāliem šodien reaģē tāpat kā daudzus gadu tukstošus iepriekš.
Vilnis Baltiņš norāda, ka vairāk būtu jāuztraucas tiem cilvēkiem, kuru organisms nereaģē uz iepriekš minētajiem signāliem un “īpašajos apstākļos” lieko svaru neuzkrāj.
“Cilvēkiem ar lieko svaru nav jāmeklē vaina gēnos. Atruna par to, ka “tur neko nevaru darīt jo ir slikti gēni,” ir pilnīgi nevietā. Vaina ir tikai un vienīgi mūsu ikdienas ieradumos, kurus organisms uztver kā īpašus signālus. Pēc šo signālu saņemšanas organisms izlemj - rezerves veidot vai tomēr samazināt,” skaidro Vilnis Baltiņš.
“Būtiskākais no signāliem tiek saņemts ar nevajadzīgi lielu pārtikas apjomu. Vairums dzīvo radību, paredzot nepatīkamu situāciju nākotnē, spēj uzkrāt rezerves. Piemēram ziemeļu mežu dzīvnieki rudenī cenšas veidot pārtikas noliktavas un uzbaroties paši, lai spētu izdzīvot ziemā, kad pārtikas ir mazāk. Ģenētiski vesela cilvēka ķermenis uz nevajadzīgi lielu pārtikas apjomu arī reaģē ar rezervju veidošanu.
Otrais populārākais signāls, kurš liek organismam nodarboties ar rezervju veidošanu ir stress. Cilvēki aizvien biežāk streso par savu izskatu, nebušanām darbā un ģimenē, esošajiem un nākotnes ieņēmumiem. Cilvēka ķermenim stress ir arī neregulāras fiziskās pārslodzes un badošanās, pēdējais attiecināms uz daudzo “super diētu” sekotājiem, kuri regulāri organismu noved tādos apstākļos, ka tas ir spiests uzkrāt papildus rezerves,” skaidroja Vilnis Baltiņš.
“Man par lielu pārsteigumu, šis liekā svara rašanās skaidrojums netiek plaši apspriests. Par to nerunā arī mediķi, jo, iespējams, uzskata to par pašsaprotamu. Taču, apkopojot vairāku tūkstošu klientu sniegto informāciju par viņu zināšanām attiecībā uz liekā svara jautājumiem un veicot papildus informācijas pārbaudi, Sabiedrības Veselības Institūts konstatēja, ka cilvēki neizprot patiesos liekā svara rašanās apstākļus un mijiedarbību ar ikdienas ieradumiem,” tā Vilnis Baltiņš.
“Vienotu padomu, par to, kuri no ikdienas ieradumiem jāmaina, nav. Katram cilvēkam tie ir savādāki. Lai noteiktu kuri ieradumi sūta organismam nepareizus signālus, ir jāveic individuāla diagnostika,” nobeigumā teica Vilnis Baltiņš, piebilstot, ka visiem Latvijas interneta lietotājiem šāda diagnostika jau gadu bez maksas ir pieejama Sabiedrības Veselības Institūtam lapā www.edietologs.lv.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
