Autors: Elīna Sokolova-Luca
Avots: N-tv.de
Zināma situācija – pamošanās viesnīcā, pirmās sekundes apjukums. Kur es esmu? Zinātnieki skaidro to ar konkurējošiem atmiņas salikumiem.
Mazi atmiņas zudumi, pamostoties svešā vietā vai viesnīcā esot dabiska ķermeņa reakcija. Norvēģu pētnieki veikuši izpēti ar labaratorijas dzīvniekiem un noskaidrojuši, ka atmiņa nākot pa sadaļām – paciņām. Katra no tām ir 125 milisekundes gara. Viesnīcu pamošanās moments parasti ir daudz garāks. Ja rodas apjukuma sajūta, tas esot tāpēc, ka vairākas atmiņas komplekti konkurē viens ar otru. Parasti viens atmiņu kopums tik ātri nomaina otru, ka cilvēks nemaz to nemana.
Neirozinātnieki, lai atklātu viesnīcas pamošanās efekta noslēpumu, veica pētījumus ar žurkām. Vairāku gadu gaitā dzīvniekiem tika veidotas asociācijas ar dažādām telpām, izmantojot atšķirīgu apgaismojumu. Tāpat kā cilvēki, žurkas, kas pamostas svešā vidē – apjūk. Smadzenēs ir vairāki atmiņu salikumi. Pieraduma pēc smadzenes ir ieprogrammētas uz konkrētu vietu un pamostoties, loģiski, ka sagaida acīm paveramies savu ierasto vidi. Bet ieraugot viesnīcas istabu smadzenes sāk meklēt atmiņas kopumus, kas noved pie tā kas noteiktu, kur cilvēks atrodas.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.