Tai nejaukajai kaitei, kas šoziem daudziem ieperinās pavisam nemanot, ir vairāki vārdi – sinusīts, haimorīts vai vienkāršāk – deguna blakusdobumu iekaisums. „Cilvēkiem bieži ir sūdzības par neskaidras izcelsmes galvas sāpēm, dūkoņu ausīs, vispārēju vājumu, bet viņi pat nenojauš, ka jau ir iedzīvojušies haimorītā – visbiežāk pēc augšējo elpošanas ceļu infekcijas, vīrusu slimībām, angīnas u.c.”, saka Klīnikas Premium Medical otolaringoloģe Ramona Markuse.
Viņa uzsver, ka ne visos gadījumos deguna blakusdobumu iekaisums jāārstē ar antibiotikām, bet smagākos gadījumos bez tām neiztikt, īpaši, ja cilvēks ir paslinks, un citām ārstēšanās metodēm negrib atvēlēt laiku, jo antibiotiku kapsulu taču iedzert ir vienkāršāk.
Pie deguna blakusdobumiem pieder pieres kaula dobums, spārnkaula dobums, augšžokļa (Haimora) dobumi un sietiņkaula šūnas, un šie dobumi ir savienoti ar deguna dobumu. Kopējais deguna blakusdobumu tilpums ir ap 50 kvadrātcentimetriem, lielākie ir augšžokļa dobumi ar 15 kvadrātcentimetriem. Diennakts laikā deguna un tā blakusdobumu gļotāda izdala ap 0,5 l gļotu – aizsardzībai, mitrināšanai, drenāžai. Iekaisuma gadījumā dobumu atvērumi uz degunu ir vai nu sašaurināti vai aizlikti. Tipiskākie simptomi ir sāpes, kas lokalizējas vaigu, acu, pieres rajonā, retākos gadījumos arī spranda rajonā. Ja iekaisums lielāks, var pievienoties paaugstināta ķermeņa temperatūra un fizisks vājums, kā arī ārēji redzams uztūkums sejā. Iekaisuma visbiežākās pavadones ir iesnas. Deguna blakusdobumu iekaisums var būt gan akūts, gan hronisks.
Kāpēc rodas deguna blakusdobumu iekaisums?
Parasti gļotas un sekrēti no deguna blakusdobumiem nonāk deguna vai rīkles apvidū, taču, ja ir radies aizlikums, sekrēti un gļotas sakrājas un rada iekaisumu. Dobumu atvērumu aizlikums var rasties tūskainas gļotādas dēļ, ko veicina saaukstēšanās slimības, gripa, kā arī deguna starpsienas izmaiņas. Jebkura saaukstēšanās var būt par iemeslu deguna blakusdobumu iekaisumam, tāpēc arī bieži šīs saaukstēšanās slimības nemanāmi pārvēršas jau par haimorītu. Ir gadījumi, kad augšžokļa dobumu iekaisumu rada arī zobu sakņu iekaisumi. Par hronisku deguna blakusdobumu iekaisumu uzskata tad, ja tas turpinās ilgāk par 12 nedēļām.
Kā ārts nosaka diagnozi?
Deguna blakusdobumu iekaisuma simptomi ir ļoti raksturīgi – pēc deguna izmeklējuma (rinoskopijas) un rentgena uzņēmuma var viegli noteikt diagnozi. Labs palīgs diagnostikā, īpaši tiem, kam nav vēlama rentgenizmeklēšana (bērni, grūtnieces), ir sonoskops, kas sniedz informāciju par pieres un augšžokļa dobumu gļotādas stāvokli. Nepieciešamības gadījumos pielieto arī kopjūtertomogrāfiju. Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk šo iekaisumu atklāt, lai izvairītos no nepatīkamām komplikācijām ( retākos gadījumos var iedzīvoties pat meningītā un encefalītā, kā arī tuvāko kaulu iekaisumā) vai hroniska iekaisuma.
Kā izvairīties no haimorīta?
Vissvarīgākais ir, lai blakusdobumu atveres uz degunu nebūtu aizliktas. Ja cilvēks ir saaukstējies, ir jāseko līdzi, kā noris, piemēram, iesnas. Ja tās, arī lietojot medikamentus, nepāriet 10 dienu laikā, noteikti jāapmeklē LOR speciālists. Jāatceras, ka deguna pilienus, kas noņem uztūkumu, nedrīkst lietot ilgstoši.
Ko der zināt?
· Jāizvairās no spēcīga aukstuma un karstuma, jo temperatūras svārstības tikai pastiprina sāpes un neļauj iekaisumam mazināties;
· Var izmantot inhalācijas ar ūdenī izšķīdināta vārāmā sāls tvaikiem, jo tas šķidrinās gļotas un palīdzēs no tām vieglāk atbrīvoties;
· Jādzer daudz šķidruma, lai pēc iespējas šķidrinātu gļotas;
· Guļot jāpaceļ augstāk galvgalis, lai sekrēti vairāk tecētu uz leju.
Kā ārstē haimorītu?
· Ir svarīgi mazināt gļotādas tūsku, lai deguna blakusdobumus atbrīvotu no aizlikuma. Visbiežāk tam tiek izmantoti deguna pilieni;
· Parasti izmanto gļotas šķīdinošus medikamentus;
· Ja slimība noris ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru un vispārēju fizisku vājumu, ārsts visbiežāk norīko antibiotiku terapiju;
· Spēcīga augšžokļa dobumu iekaisuma gadījumā var būt nepieciešama arī ķirurģiska iejaukšanās – punkcija jeb dūriens, kad ārsts caur degunu izdur caurumu augšžokļa dobuma sienā, lai varētu to izskalot. „Reizēm punkcija jāveic ātri un neatliekami, pamatojoties tikai uz pacienta sūdzībām, negaidot rentgenoloģiskas izmeklēšanas atbildi, jo citādi var rasties sarežģījumi. Nereti tas notiek piektdienu pēcpusdienās, kad gan ārstiem, gan pacientiem priekšā 2 brīvdienas”, saka Ramona Markuse, atgādinot, ka nepieciešamības gadījumos mediķu palīdzība noteikti jāmeklē arī brīvdienās. Punkcija visbiežāk uzreiz mazina sāpes;
· Hroniska deguna dobumu iekaisuma gadījumā var būt nepieciešama operācija slimās gļotādas izņemšanai un dobuma atveres atbrīvošanai;
· Atsevišķos gadījumos nepieciešama deguna starpsienas iztaisnošanas operācija.
Informāciju sniedza klīnikas Premium Medical otolaringoloģe Ramona Markuse
.png "Ford Kuga Pilna Servisa Līzings Europcar")
