Foto: Commons.wikimedia.org
Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: Thrillist.com/BalticTravelnews.com
Autobraucēji neieredz velosipēdistus, un otrādi – tā, šķiet, varētu raksturot ainu daudzu pasaules pilsētu ielās. Tomēr tajā pašā laikā nav noslēpums, ka aizvien biežāk sabiedrībā un medijos izskan jēdziens "velosipēdistiem draudzīga pilsēta", un ir skaidrs, ka šāds tituls nozīmē gan ērtu un, pats galvenais, drošu pārvietošanos divu riteņu transporta cienītājiem, gan attiecīgās pilsētas tūrisma tēla uzlabošanos.
Minhene, Vācija
Reklāma
Kopējais veloceliņu garums: 1 200 kilometri
Braucieni, kas tiek veikti ar velosipēdu: 17%
Vācijas transporta infrastruktūra lielākajai daļai cilvēku, domājams, asociējas ar ātrgaitas automaģistrālēm. Taču tajā pašā laikā Minhene nodēvēta par Vācijas riteņbraucēju galvaspilsētu, un, šķiet, tas ir visai pamatoti – 47 procenti pilsētas ielu paredzētas tikai velosatiksmei. Tāpat vairākās Bavārijas lielākās pilsētas galvenajās ielās noteiktais maksimālā ātruma ierobežojums ir vien 30 kilometri stundā, turklāt šeit bieži manāmi atpūtnieki, kuri nesteidzīgi degustē vietējās alus šķirnes kājminamos krodziņos uz riteņiem.
Kopenhāgena, Dānija
Kopējais veloceliņu garums: 457 kilometri
Braucieni, kas tiek veikti ar velosipēdu: 36%
Kā liecina statistikas dati, 2012. gadā Dānijas galvaspilsētā uz tās 550 000 iedzīvotāju bija 650 000 velosipēdu. Salīdzinājumam – tikai 125 000 automašīnu. Velobraukšanas kultūra Kopenhāgenā piedzīvojusi tādu uzplaukumu, ka 2012. gadā tika atklāts pirmais no 28 plānotajiem "velosipēdistu lielceļiem" (Cycle Super Highways), nodrošinot ērtu un drošu nokļūšanu no galvaspilsētas uz tuvējām municipalitātēm. Par riteņbraucējiem pilsētā, šķiet, padomāts ik uz soļa, un arī Kopenhāgenas metro vagoni aprīkoti ar velosipēdu turētājiem.
Amsterdama, Nīderlande
Kopējais veloceliņu garums: 399 kilometri
Braucieni, kas tiek veikti ar velosipēdu: 38%
Amsterdama bieži tiek dēvēta par paraugpilsētu velosipēdistiem draudzīgai infrastruktūrai. Pilsētas nelielā platība, līdzenais reljefs, šaurās ieliņas un itin striktie noteikumi attiecībā uz auto izmantošanu ir galvenie faktori, kādēļ pārvietošanās velosipēda seglos šeit patiesi ir izdevīga, vienkārša un ērta. Tiesa gan, līdzīgi citām "velosipēdistu lielpilsētām", Nīderlandes galvaspilsētā nereti var būt sarežģīti atrast novietni divritenim. Interesants fakts: no Amsterdamas kanāliem ik gadu tiek izvilkti no 12 000 līdz 15 000 savu mūžu nokalpojušu velosipēdu.
Groningena, Nīderlande
Kopējais veloceliņu garums: 200 kilometri
Braucieni, kas tiek veikti ar velosipēdu: aptuveni 50%
Lai gan kā velosipēdistiem draudzīgākā Nīderlandes pilsēta uzmanības centrā visbiežāk nokļūst Amsterdama, Groningena, šķiet, ir velobraukšanas kultūras pasaules "apslēptais dārgums". Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Groningenā, kas ir īstena studentu pilsēta, ir pusotrs velosipēds. Tas gan nav visai pārsteidzoši, ja ņem vērā, ka pilsētas centrā spēkā esošu noteikumu dēļ pārvietošanās ar auto ir itin apgrūtināta.
Malme, Zviedrija
Kopējais veloceliņu garums: 489 kilometri
Braucieni, kas tiek veikti ar velosipēdu: 50%
Malmi caurvij vairāk veloceliņu nekā jebkuru citu Zviedrijas pilsētu, tādēļ ir skaidrs, ka divriteņu transports šeit patiesi ir cieņā. Lai samazinātu satiksmes negadījumu skaitu, 28 punktos Malmē uzstādīta īpaša sensoru sistēma, kas brīdina autovadītājus, kad ielu krustojumam tuvojas riteņbraucēji. Un, ja velosipēdistu Malmē negaidīti pārsteidz tukša riepa, iespējams izmantot kādu no gaisa sūkņiem vai veloremonta komplektiem, kuri atrodami populārāko veloceliņu malās.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.