Krievijas pacientu samazinājums neietekmē augošo Latvijas medicīnas pakalpojumu eksportu

Autors: Ketija Fogele
Avots: Baltic Care

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, medicīnas pakalpojumu eksports turpina stabilu attīstību. 2014. gads ir bijis veiksmīgs vadošo medicīnas iestāžu aliansei Latvijā ''Medicīnas tūrisma centram Baltic Care''. Alianses sastāvā esošās 12 klīnikās 2014. gadā apkalpoti 7934 ārvalstu klienti par kopējo summu 1 258 704, 36 eiro.

2013. un 2014. gadā Baltic Care sastāvu papildināja divi jauni biedri – ''Orto klīnika'' un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca. Taču arī bez abiem jaunajiem dalībniekiem, statistika ir pozitīva: 2014. gadā Latviju apmeklēja 4248 ārvalstu pacienti, kas ir par 29% vairāk salīdzinājumā ar 2013. gadu. Pieprasītākie pakalpojumi ir vēnu ārstniecība, plaša spektra diagnostika, plastikas ķirurģija un estētiskā dermatoloģija. Saglabājas stabils pieprasījums pēc acu ārstēšanas, zobārstniecības, neauglības ārstēšanas, kā arī gastroenteroloģiskajiem, traumatoloģijas un ortopēdijas pakalpojumiem.

Reklāma

Vidēji ārvalstu pacients Latvijā uzturas 4 – 5 dienas (CSP 2013.g. – 2,11 vidēji), un tikai 20% klīnikā pavada 24h. Pārējo laiku klients uzturas viesnīcā, sanatorijā vai pie draugiem, izmanto transporta, ēdinātāju pakalpojumus, apmeklē kultūras un izklaides pasākumus, iepērkas.

Sarežģītā ģeopolitikā situācija Ukrainā un Krievijā ir ietekmējusi medicīnas tūrismu Latvijā, un pacientu skaits no šīm valstīm ir samazinājies, atkarībā no klīnikas vidēji robežās starp 7% - 25% salīdzinājumā ar 2013. gadu. Lēmums par medicīnas pakalpojumu eksportu vairākos mērķtirgos ir pareizs, jo darbs vienlaicīgi Skandināvijas valstīs, Lielbritānijā, Īrijā, Krievijā, Ukrainā un citās NVS valstīs, ir nodrošinājis līdzsvaru. 2014. gadā 43% pacienti Latvijā ieradās no Krievijas, Ukrainas, NVS valstīm, savukārt 57% no Eiropas, Skandināvijas un citām valstīm.

Jauna tendence izvēlētajos pakalpojumos ir speciālistu konsultāciju skaita pieaugums. Samaksa par konsultāciju ir ievērojami zemāka par manipulāciju cenām, kas ir iemesls vidējās pakalpojuma cenas samazinājumam - 2014. gadā 159 eiro, salīdzinājumā ar 2013. gadu 279 eiro. Visvairāk ārvalstu pacienti izmantojuši speciālistu konsultācijas ''Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā'', kam seko ''Veselības centrs 4'' un ''Medicīnas sabiedrība ''ARS'''', kas ir vienīgā privātā medicīnas iestāde, kura nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu Rīgā un Latvijā 24/7.

''Lielākais izaicinājums šodien ir kvantitatīvos rezultātus virzīt kvalitatīvu rezultātu celšanai. Tas nozīmē, lai pēc konsultācijām un diagnostikas, ārvalstu pacienti turpina ārstēties Latvijā, un mēs varam nodrošināt augstas kvalitātes pacientu apkalpošanu.'' uzsver Māris Rēvalds, ''Veselības centrs 4'' valdes priekšsēdētājs, viens no Baltic Care dibinātājiem.

Baltic Care klīnikas vairākkārtīgi ir saņēmušas augstus pakalpojuma kvalitātes apliecinājumus. Šodien par teicamu pacientu apkalpošanu Dr. med. Jāņa Ģīļa Plastikas ķirurģijas klīnika - vienīgā klīnika Latvijā, saņēmusi atzinību no starptautiskās vietnes WhatClinic.com kā pacientu izvēlēta labākā klīnika 2015.

''Mēs esam pagodināti un ļoti priecīgi par šo apbalvojumu, kas ir pierādījums, ka klīnikas Latvijā atbilst augstākajiem pasaules standartiem. Neatkarīgi no kuras valsts mūsu pacients ierodas, viņš novērtē rūpes un attieksmi!'' teica klīnikas īpašnieks un vadošais ķirurgs Dr. med. Jānis Ģīlis.

Vietne WhatClinic.com apvieno vairāk kā 100,000 klīnikas 127 pasaules valstīs, un tā kalpo kā atbalsts pacientiem tiešsaistē izdarīt pareizo izvēli klīnikas un ārsta meklējumos, un šis apbalvojums balstās tikai uz pacientu atsauksmēm.

Medicīnas pakalpojumu eksporta nozarei ir vairāki svarīgi jautājumi, kuru risināšana nav atliekama. Veselības ministrijai ir jāpilnveido kvalitātes kritēriju izvērtēšana medicīnas iestādei, kura vēlas apkalpot ārvalstu klientus, kā vienu no kritērijiem nosakot starptautiski atzītas kvalitātes vadības sistēmas ieviešanu. Par lielu nožēlu ir zināmi arī sliktie stāsti – pacienti atteikušies no pakalpojumiem medicīnas iestādē. Šāda pieredze neatgriezeniski grauj iepriekš paveikto, un zaudētāji būsim ne tikai mēs – medicīnas iestādes, bet valsts kopumā. Jāpalielina valsts atbalsts medicīnas pakalpojumu efektīvai marketinga komunikācijai ārējos tirgos. Kā viens no instrumentiem būtu NVD sastāvā esošais Kontaktpunkts, kura uzdevums ir sniegt informāciju ārvalstu klientiem.

Centrālai statistikas pārvaldei ir jāveido statistika par ārvalstu pacientiem, lai būtu reāls priekšstats par nozares apmēriem, par atdevi no valsts ieguldītajiem līdzekļiem, par prioritātēm. Šī informācija veicinās ēnu ekonomikas izskaušanu medicīnas sektorā.

Nepieciešams veikt kvalitatīvu pētījumu, lai palīdzētu nozarei attīstīties, kas savukārt veicinās jaunas darbavietas un dos iespēju Latvijā atgriezties aizbraukušajiem mediķiem. Mums ir vairāki labi piemēri – emigrējušie mediķi atgriežas Latvijā. Runājot par jaunām darbavietām, Baltic Care klīnikās kopš 2012. gada tādas ir izveidotas 12 – ārvalstu pacientu apkalpošanas koordinēšanai.

''Medicīnas tūrisma centrs Baltic Care'' ir dibināts 2009. gadā. Projektā apvienojušies vadošie medicīnas nozaru līderi Latvijā un šobrīd aktīvākie ir SIA ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Baltijas Vēnu klīnika'' un ''Dermatoloģijas klīnika'', SIA ''Plastikas ķirurģijas klīnika'', SIA ''Medicīnas sabiedrība ''ARS'''', SIA ''Gremošanas slimību centrs ''Gastro'''', SIA ''Klīnika EGV'', SIA ''Valtera protēžu laboratorija'', SIA ''Latvijas Amerikas Acu centrs'', SIA ''Capital Clinic Riga'', SIA ''Klīnika ORTO'' un VSIA ''Bērnu klīniskā universitātes slimnīca''.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.