Komentāru sniedz apdrošināšanas kompānijas "Seesam Insurance AS" Latvijas filiāles Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītājs Ivars Lubāns.
Dodoties sportiskās brīvdienās uz kādu no slēpošanas kūrortiem, ikviens ceļotājs rēķinās ar labi pavadītu laiku. Absolūtais vairākums aktīvās atpūtas cienītāju arī apzinās, ka slēpošana un braukšana ar snovbordu ir saistīta ar paaugstinātu traumatisma risku, taču daļa ceļotāju tomēr mēdz paļauties uz mierinošo pārliecību, ka "ar mani nekas slikts nevar notikt". Tajā pašā laikā "Seesam" statistika liecina, ka traumas gūst arī pieredzējuši slēpotāji un snovotāji.
Reklāma
Dodoties uz ārzemēm, ceļojumu apdrošināšanas polises iegāde nav obligāta prasība, un šis dokuments nav ne spilvens, ne vairogs, kas varētu fiziski pasargāt no iespējama negadījuma. Taču ar apdrošinātāju noslēgtais līgums ļauj izvairīties no negadījumam sekojošiem tēriņiem, kas nereti sniedzas vairākos tūkstošos eiro.
Ja ceļotājs ārzemēs vēlas nodarboties ar ziemas sporta veidiem, "Seesam" iesaka izvēlēties ceļojumu apdrošināšanas polisi, kas tieši piemērota slēpotājiem un snovbordistiem, turklāt, atbilstoši konkrētā ceļojuma specifikai, ir iespēja izvēlēties "standarta" vai "zelta" segumu. Slēpotāju un snovbordistu ceļojumu apdrošināšanas programmas sedz, piemēram, pēkšņas saslimšanas vai nelaimes gadījuma risku, kā arī garantē zaudējumu atlīdzību, ja tiek nozagts vai bojāts inventārs. Tāpat tiek apdrošināta polises īpašnieka civiltiesiskā atbildība, ja viņš netīši nodara kaitējumu trešās personas veselībai, dzīvībai vai mantai. Izvēloties "zelta" segumu, "Seesam" klients var nodrošināties arī pret ceļojuma anulēšanu.
Neveiksmīgi kritieni vai sadursmes ar citiem cilvēkiem kalnu slēpošanas trasēs var beigties ar dažādām traumām. Visbiežāk tiek sasisti ceļgali, izmežģīti vai sastiepti pleci, gūti roku un kāju lūzumi, kā arī galvas sasitumi un smadzeņu satricinājumi. Snovbordisti, krītot atmuguriski, biežāk gūst plaukstu locītavu lūzumus. Sadursmēs uz kalna ar citiem sportotājiem tāpat gadās galvas traumas, ribu lūzumi, kā arī dažādi muguras un vēdera sasitumi.
Ja cilvēks kalnos, piemēram, lauzis kāju un ir nepieciešama evakuācija, tad jārēķinās, ka transportēšana ar glābēju kamanām var izmaksāt līdz 300 eiro, savukārt izdevumi par helikoptera pakalpojumiem var sasniegt pat 5000 eiro. Lūdzot ārsta konsultāciju, rēķins, visticamāk, nebūs mazāks par 100 eiro.
Situācijas ilustrācijai izstāstīšu par kādu gadījumu. Viens no mūsu klientiem, slēpojot Austrijas kalnos, krita un guva ceļgala traumu. Mediķi, kas ieradās notikuma vietā, sniedza cietušajam pirmo palīdzību un nogādāja viņu stacionārā. Tur ārsti secināja, ka trauma ir tik nopietna, ka nepieciešams veikt neatliekamu operāciju vēl pirms atgriešanās Latvijā. Austrijas mediķi arī neslēpa, ka operācijas izmaksas būs visai ievērojamas.
Vīrietis pirms ceļojuma bija iegādājoties jau iepriekš minēto slēpotājiem un snovbordistiem paredzēto apdrošināšanas polisi. Pirms operācijas viņš sazinājās ar mums un izskaidroja situāciju. Viņš arī vēlējās pārliecināties, vai "Seesam" segs izdevumus par operāciju. Mēs apliecinājām, ka, atbilstoši noslēgtajam apdrošināšanas līgumam, mēs segsim gan izdevumus par neatliekamo operāciju, gan par pēcoperācijas uzturēšanos stacionārā, gan arī pārējos tēriņus, kas būs saistīti ar atgriešanos mājās un tālāko rehabilitāciju. Kopumā mēs šim cilvēkam kompensējām 8000 eiro.
Te uzreiz jāpiebilst, ka ļoti sarežģītas situācijas ceļojumu apdrošināšanā, tostarp nepieciešamība veikt neatliekamas operācijas ārzemēs, nav bieža prakse. Tomēr ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību apmērs gadījumos, kad ārzemēs bijusi nepieciešamība saņemt medicīnisko palīdzību, parasti veido četrciparu summu.
Ierasta ir prakse, ka apdrošinātājs klienta tēriņus par medicīniskajiem pakalpojumiem ārzemēs kompensē pēc atgriešanās mājās, ja vien ir saglabāti čeki. Taču mēdz būt situācijas, līdzīgi kā minētajā gadījumā pēc slēpošanas trasē gūtās ceļgala traumas, kad izdevumi par medicīniskajiem pakalpojumiem ir ļoti lieli. Un, ja polises īpašniekam trūkst līdzekļu, lai apmaksātu medicīniskos pakalpojumus, viņam jāsazinās ar "Seesam" zvanu centru, lai informētu par notikušo un saņemtu izdevumu apmaksas garantiju.
Ceļojot pa Eiropu, ļoti ieteicams noformēt un ņemt līdzi arī Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK).
Latvijā izdotās EVAK kartes ir spēkā visās Eiropas Savienības valstīs (Austrijā, Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijas Republikā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā, Zviedrijā), kā arī pārējās Eiropas Ekonomikas zonā ietilpstošajās valstīs (Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā), tāpat arī Šveicē. EVAK īpašnieki var saņemt pirmo neatliekamo un nepieciešamo medicīnisko palīdzību tādā pašā apmērā, kādā tā tiek nodrošināta vietējiem iedzīvotājiem tajās ārstniecības iestādēs, kurām ir līgums ar attiecīgās valsts sociālās palīdzības dienestu. EVAK karti izsniedz Nacionālais veselības dienests. Kartes izgatavošana ir bez maksas, un tā ir derīga trīs gadus.
Taču jāņem vērtā, ka EVAK esamība ārzemēs neatbrīvo no pacienta iemaksas segšanas, līdzīgi kā tas būtu, saņemot medicīniskos pakalpojumus Latvijā. Tāpat EVAK neparedz arī transporta izdevumu segšanu, piemēram, lai nokļūtu līdz slimnīcai, vai repatriāciju, ko savukārt nodrošina ceļojumu apdrošināšanas polise.
.png "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 10.11.2024 - 01.12.2024 Singapūra, Malaizija, Bruneja Latvia Tours")
