Ģimenes ārste, Biznesa augstskolas Turība absolvente intervijā stāsta par to, kā rudenī izvairīties no izplatītākajām vīrusu saslimšanām. Tāpat ārste iesaka, ar ko aizstāt visu vīrusu bendi – ķiploku, un, kā no vīrusiem pasargāt pašus mazākos.
Stress un steiga ir lielākie imunitātes ienaidnieki Rudenī vienmēr ir lielāks pacientu pieplūdums, lai gan gadu no gada tiek atkārtots, ka vīrusu sezonai jāgatavojas savlaicīgi, ka visu vasaru cītīgi jāuzņem vitamīni u.tml. Mūsdienās cilvēki kļuvuši ļoti stresaini un steidzīgi, mēs esam tendēti dzīvot pārāk ātri, tāpēc nav laika apstāties un atpūsties. Ikdienas steiga un stress arī ir pamats visām saslimšanām – tas palēnām grauj mūsu imunitāti. Turklāt, vasaras laikā mēs tomēr pārāk maz laika pavadām saulītē – lietojam dažādus aizsargkrēmus, baidāmies no ādas saslimšanām u.tml., kas, protams, ir pamatoti, taču rezultātā saņemam pārāk maz D vitamīna. Atvaļinājumu laiks ir ļoti īss un pārējā laikā darbs dzen darbu. Tas viss rada ietekmi uz imunitāti.
Dārzos ir visi nepieciešamie vitamīniAptiekās nopērkamos vitamīnus labāk lietot tikai tad, kad tos iesaka ārsts. Tagad ir īstais laiks izmantot visu, ko piedāvā daba – ābolus, burkānus, kāpostus u.tml. Visus mūsu laukos un dārzos audzētos augļus un dārzeņus, tajos ir visi mums nepieciešamie vitamīni un mikroorganismi. Noteikti maksimāli daudz laika jāpavada svaigā gaisā un nedrīkst aizmirst par fiziskajām aktivitātēm. Lielākā daļa no mums aizvien vairāk laika pavada telpās – birojos, lekciju auditorijās u.tml. Pēc darba uzreiz kāpjam automašīnā vai sabiedriskajā transportā, un ļoti maz laika pavadām tieši staigājot. Vēlos atgādināt, ka ikdienā jācenšas staigāt, staigāt un vēlreiz staigāt, jo tas stiprina mūsu asinsvadu sistēmu un tonizē asinsvadus.
Vēsā laikā nevajag izvēlēties ļoti biezas drēbesVēl jāņem vērā, ka nedrīkst ģērbties pārāk silti – tiklīdz nāk vēsāks laiks, esam raduši saģērbties pārāk daudz. Tad mēs sasvīstam, mazliet uzpūšot vējam, varam ātrāk saslimt. Organisms ir mazliet jārūda, vēsā laikā nevajag izvēlēties ļoti biezas drēbes, jāatrod zelta vidusceļš, lai nav pārāk auksti, un, lai mēs nebūtu arī satuntulējušies.
Protams, vispareizāk sākt rūdīties jau vasarā, ar vēsām peldēm, pastaigām pie jūras u.tml., tad arī rudens vēsais laiks nesagādās nekādas problēmas. Ja pa vasaru organisms nav rūdīts, to var darīt arī rudenī, tikai nevajadzētu uzreiz sākt ar peldi jūrā, tā vietā labāk izvēlēties vēsu dušu, tad jau pakāpeniski varēs pievienoties arī t.s. roņiem.
Ģērbties kārtās Latvijas ir ļoti mainīgi laika apstākļi, īpaši rudenī, tāpēc, lai izvairītos no saslimšanām, vislabāk ģērbties kārtu kārtām – no rītiem visbiežāk ir ļoti drēgns laiks, tad būtu ieteicams uzvilkt papildus apģērbu kārtu, ko dienas laikā novilkt nost, piemēram, kādu papildus svīteri vai jaciņu. Vakarā, laikam atkal paliekot vēsākam, to atkal var uzvilkt. Organisms ir jātrenē, jo tas ātri pierod pie siltuma – jo siltāk ģērbjamies, jo lielāku siltumu organisms pieprasa, attiecīgi rodas jautājums, ko darīsim ziemā, ja jau rudenī velkam biezākās jakas? Ja cilvēks ir saģērbies ļoti silti, asinsvadi izplešas, un tad pietiek ar mazāko vēja plūsmu, lai saķertu iesnas un saaukstēšanos. Asinsvadus nedrīkst izlaist! Jāsaka, ka ir gandrīz kā slavenajā filmā – galvenais, lai kājas būtu siltas, pašam var būt arī mazliet vēsi, tikai ar prātu, tā, lai nav jādrebinās.
Ķiploka vietā der arī zāļu tējasKā jau minēju, rudenī uzturs maksimāli jāpapildina ar augļiem un dārzeņiem, nevajadzētu aizmirst arī par ķiploku, kas ir lielisks līdzeklis pret dažādām saslimšanām. Ķiplokos ir aktīvā viela - fitoncīti. Tie izdalās ar spēcīgo aromātu un palīdz uzvarēt vīrusus. Bet ķiploki, protams, nav vienīgais līdzeklis, piemēram, ir daudz un dažādas zāļu tējas – liepziedu tējas, ehinācijas laksti, kumelītes, piparmētras u.tml. Visi šie augi stiprina imunitāti, turklāt, tā ir lieliska alternatīva tiem, kam negaršo ķiploki.
Bet vēlreiz atgādināšu arī par augļiem un dārzeņiem, kuros ir visi nepieciešamie vitamīni. Papildus tam garšīgās tējas, svaigs gaiss un fiziskās aktivitātes, tad arī imunitāte būs gana stipra, lai tiktu galā ar visiem rudens vīrusiem. Ja organismam ir ārkārtīgi lielas slodzes un daudz negulētas naktis, piemēram, studentiem sesiju laikā, tad, protams, var konsultēties ar farmaceitu vai ģimenes ātru un izvēlēties kādus vitamīnus kapsulās, taču ar tiem noteikti nevajadzētu aizrauties.
Ja bērns bieži slimo, jāmeklē stresa cēlonisVīrusu laikā ļoti neaizsargāti ir arī bērni, kuri apmeklē skolu un bērnudārzu. Ģimenes ārsti bieži atgādina, ka tos bērniņus, kuriem tuvojas pirmais gads bērnudārzā, labāk vest uz bērnudārzu jau vasarā, sākumā uz dažām stundām, uz pusi dienas u.tml., lai bērns pakāpeniski pierod pie pārmaiņām. Ja rudenī mazais tiek iemests svešā vidē, kur viņam jāpavada visa diena, tas rada papildus stresu, kas, protams, kaitē imunitātei.
Bailes un stress nomāc arī pieaugušos, kur nu vēl mazus bērnus. Ja bērns sāk ļoti bieži slimot, jāmeklē stresa cēlonis, iespējams ir kādas nebūšanas bērnudārzā vai skolā, jānoskaidro, kas bērnam izraisa stresu, un jācenšas to mainīt. Mājās, ģimenē bērnam apkārt ir tikai daži cilvēki, savukārt, bērnudārzā vai skolā viņš ikdienu vada vienā telpā ar aptuveni divdesmit vai pat vairāk cilvēkiem, turklāt, katram no viņiem ir savas baktērijas un vīrusi.
Vēdināt telpas un biežāk mazgāt rokasIkdienas steigā tiek piemirstas arī tādas ikdienišķas lietas, kā telpu vēdināšana un regulāra roku mazgāšana, kas arī palīdz cīņā pret vīrusiem. Lielākajā daļā biroja telpu, kā arī skolās un universitātēs, kur apgrozās liels skaits cilvēku, ik pēc pāris stundām būtu jāvēdina telpas. Svaigā gaisā mikrobiem ir daudz grūtāk izdzīvot. Arī roku higiēna ir ļoti aktuāla – šobrīd strauji izplatās vīrusi, kuri nes sev līdzi vēdera problēmas, vemšanu, sliktu dūšu, tāpēc noteikti biežāk jāmazgā rokas, īpaši pēc braukšanas sabiedriskajā transportā, veikala apmeklēšanas, bērniem pēc rotaļu laukuma apmeklēšanas u.tml.
Šobrīd pieaug dažādu vīrusu izplatība, jo mēs savā steidzīgajā ikdienā grēkojam ar slimības izgulēšanu, proti, tiklīdz pāriet slimības galvenie simptomi – vemšana, paaugstināta temperatūra un slikta dūša, mums uzreiz šķiet, ka esam veseli un varam atgriezties ikdienas darbos, taču tā nebūt vēl nav. Dažas dienas vēl būtu jāpavada mājās, lai šie vīrusi netiktu nodoti tālāk.
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
