Par spīti regulārajām dienestu pārbaudēm, masveida pircēju krāpšana Rīgas centrāltirgū nebūt nav izskausta – izmantojot Latvijas zemnieku saimniecību izkārtnes un uzdodot to par Latvijā audzētu produkciju, tiek tirgoti ievestie augļi un dārzeņi. Neraugoties uz to, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un arī Valsts ieņēmumu dienests (VID) Rīgas Centrāltirgū veic regulārus reidus, lielākie tirgotāji visbiežāk paliek neskarti, jo informācija par kontrolēm tiek iepriekš nopludināta. Biznesa augstskolas Turība docētāja Iveta Liniņa pauž savu viedokli par to, kāpēc Centrāltirgū tiek maldināti patērētāji, kā arī uzsver, ja nebūs politiskās gribas, nekas nemainīsies.
Ievestajām precēm – labākās tirdzniecības vietas Ja runājam par situāciju Centrāltirgū, jāņem vērā divi būtiski aspekti: pirmkārt, ir skaidri redzams, ka nav politiskās gribas sakārtot Centrāltirgu. Iniciatīva nenāk nedz no Rīgas domes, nedz Zemkopības ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra. Pārbaudes, protams, ir notikušas, taču tālāka un nopietnāka iniciatīva neseko – ar 50 eiro sodiem neko nevar atrisināt. Izskatās, ka kontrolējošajām iestādēm tas ir izdevīgi.
To, ka nav politiskās gribas kaut ko mainīt, apstiprina arī tirdzniecības vietu sadalījums Centrāltirgū, proti, jau izsenis t.s. labākās tirdzniecības vietas ir paredzētas ievestajām precēm, nevis Latvijā audzētajai produkcijai.
Biedrībām jālobē savas intereses un jāizglīto patērētājsOtrs aspekts, kas traucē uzlabot situāciju Centrāltirgū, ir dažādu nevalstisko organizāciju pasivitāte. Biedrības, kas apvieno Latvijas augļkopjus un dārzeņu audzētājus, piemēram, biedrība „Latvijas Dārznieks”, Latvijas Augļkopju asociācija, Zemnieku Saeima u.c. negrib vai nemāk aizstāvēt savas intereses. Piemēram, mārketinga t.sk. sabiedrisko attiecību studentiem jau augstskolā māca dažādas lobēšanas tehnoloģijas – daudzām nevalstiskajām organizācijām manāmi pietrūkst zināšanu šajā jomā, un situācija Centrāltirgū tikai apstiprina – šīm organizācijām ir jāiemācās aizstāvēt zemnieku intereses.
Veiksmīgs piemērs ir Latvijas tomātu audzētāji, kuri nenolaida rokas, kad no šā gada 15. janvāra stājās spēkā likums, kas paredzēja, ka iegādāties drīkst vien četru vietējo šķirņu tomātu sēklas. Likuma izmaiņas paredzēja, ka turpmāk tirgot var tikai Latvijas un Eiropas Savienības šķirņu reģistrā iekļauto šķirņu sēklas. Taču tomātu audzētāji, lobējot savas intereses, panāca, ka dārzkopji vismaz var ar sēklām mainīties.
Tāpat biedrībām būtu jāizglīto patērētāji, skaidrojot, kā atšķirt labu produktu no slikta, kā atšķirt Latvijā audzētos augļus un dārzeņus no ievestajiem u.tml. Jāpiedāvā arī vairāk informācijas par t.s. tiešo pirkšanu.
Sodi neatrisina problēmu 50 eiro sods, kas tiek piemērots par patērētāju maldināšanu, neko neatrisinās. Tirgojot avenes, tos 50 eiro var atpelnīt nepilnas dienas laikā. Jāsaka, ka arī 500 eiro lieli sodi neko nemainīs, ja nebūs attieksmes maiņas un politiskās gribas no atbildīgajām iestādēm.
Lietuvieši prasmīgi aizstāv savas interesesPiemērs, kā jārīkojas, redzams arī kaimiņos – lietuvieši prasmīgi aizstāv savas intereses, apvienojoties biedrībās, izvēršot aktīvu lobiju u.tml. Ar sūdzībām presei un pačīkstēšanu vien nepietiks, jāpanāk izmaiņas valdības un pašvaldības līmenī. Tas arī ir šādu biedrību galvenais uzdevums. Jāmaina arī sabiedrības izpratne par lobēšanu, proti, šobrīd jēdzienam lobēšana līdzi nāk negatīva pieskaņa, tas tiek saistīts pat ar korupciju u.tml.
Lai aizstāvētu zemnieku intereses, nevalstiskās organizācijas varētu uzņemties iniciatīvu, veikt datu apkopojumu, fiksējot, cik daudz ievestās produkcijas nonāk Centrāltirgū, cik daudz vietējās u.tml. Izmantojot konkrētus datus, zaudējumu aprēķinus un līdzīgu informāciju, uzlabojumus varētu panākt daudz ātrāk.
Turpina mānīt patērētājus Šobrīd, pēc visām pārbaudēm, Centrāltirgū nekas nav mainījies – kā tirgoja ievesto preci, uzdodot to par Latvijā audzēto, tā arī turpina to darīt. Neviens negarantē, ka patērētājs patiešām saņems Latvijā audzētus dārzeņus vai augļus. Kamēr situācija nav sakārtota, laba alternatīva ir tiešā pirkšana no audzētājiem.
Mazie tirdziņi, pasūtījumu izdarīšana sociālajos tīklos, pirkšana no konkrēta un pazīstama zemnieka – šīs iespējas kļūst aizvien populārākas, jo katram patērētājam ir iespēja iegādāties jau nokomplektētu „grozu” ar lauku labumiem, vai piepildīt pašam savu, atbilstoši vajadzībām.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
