Burtnieku novada Vecatē atklāts, iespējams, visā Baltijā lielākais akmens cirvis. Blakus esošā Burtnieku ezera akmens laikmeta apmetņu izrakumos, atrasti dažādi senie cirvji, bet nu pašā Vecates ciemata centrā, šosejas Matīši-Mazsalaca malā, atklāts vairāk kā divus metrus augstais un sešas tonnas smagais granīta “Vēstures liecinieks” – tēlnieka Matiasa Jansona skulptūra.
Tēlnieka veidotais mākslas objekts, kas svinīgi tika atklāts sestdien, 29. novembrī, ir veltījums Burtnieku ezera apkārtnē esošajām akmens laikmeta dzīvesvietām – Zvejnieku, Ruņņukalna un Kaulēnkalna apmetnēm. Šīs apmetnes, kas atrodas pavisam netālu no Vecates, zināmas kā vienas no izcilākajām Eiropas mēroga akmens laikmeta apdzīvotajām vietām. Apmetnēs atrastie kapulauki, darbarīki, rotaslietas, zivju asakas, gliemežu vāki, dzīvnieku kauli un citas senlietas devušas nozīmīgas atziņas par Latvijas senāko vēsturi un dod priekšstatu par to, kā ir dzīvojuši mūsu senie senči.
Vēstures zinātņu doktore un arheoloģe Ilga Zagorska seno akmens laikmeta apmetņu pētniecībai Burtnieku ezera apkārtnē veltījusi visu savu mūžu. Viņa teic, ka Burtnieku ezera apkārtne ir īsta akmens laikmeta atradumu paradīze: “Zvejnieku, Ruņņukalna un Kaulēnkalna apmetnes ir varenas ne vien Latvijas, bet visas Eiropas mērogā. Te atrastie materiāli ir patiešām unikāli, turklāt, atšķirībā no šādām atradnēm citviet Eiropā, apmetnes Burtnieku ezera krastos ir bijušas apdzīvotas vismaz piecus tūkstošus gadus visa akmens laikmeta garumā. Tās sniedz liecības par pirmajiem iedzīvotājiem Latvijā un ļauj izpētīt to, kā viņu dzīvesveids attīstījies līdz pat akmens laikmeta beigām. Tieši šo iemeslu dēļ Burtnieku novada vārds un Burtnieku ezera vārds visu laiku pasaulē tiek pieminēts. Augsta līmeņa pētnieki ārzemēs ļoti labi zina, kas ir Burtnieks un kas ir tā apmetnes. Eiropas zinātnieki grib šeit braukt un grib tās redzēt. Man ir ļoti liels prieks, ka tagad par godu šīm apmetnēm Vecatē uzstādīts tēlnieka Matiasa Jansona mākslas darbs. Tās ir to pelnījušas. Turklāt arī pati skulptūra, kas veidota kā akmens laikmeta cirvis, ir atbilstošs simbols, jo tieši šādi cirvji Burtnieku ezera apmetnē ir atrasti veseli četri.”
Tēlnieks Matiass Jansons skulptūru “Vēstures liecinieks” veidojis Cēsīs, tēlnieku Jansonu dzimtas māju darbnīcā “Siļķēs”. Vietā, kurā savulaik tapuši tādi ievērības cienīgi pieminekļi, kā: “Latgales Māra” Rēzeknei, “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” Jelgavai un “Gadsimtiem ejot jeb Laika vecis” Cēsīm. Ideja par to, ka Vecatē ir nepieciešama skulptūra akmens laikmetam, kas neļautu aizmirst Burtnieku ezera apkārtnes lomu Latvijas vēsturē, dzima tieši tēlniekam Matiasam Jansonam.
“Es, būdams mākslinieks, vienmēr domāju par to, kādu stāstu es varu izstāstīt ar saviem darbiem. Šoreiz, lai saglabātu un popularizētu novada vēsturi. Tāpēc šis granīta cirvis radīts, kā akmens laikmeta simbols. Lai tas pamudina ikvienu iepazīties ar stāstu par mūsu senčiem. Darbs “Vēstures liecinieks” lielā mērā ir arī stāsts par manu ģimeni. Mana vectēva (profesora tēlnieka Kārļa Jansona) mamma ir dzimusi “Zvejnieku” mājās, kur atrasti akmens laikmeta apbedījumi. Savā ziņā esmu “Vēstures liecinieks”, jo savā ģimenē esmu dzirdējis daudz stāstu par atrastiem kauliem un senlietām,” teic mākslinieks.
Viņš norāda, ka darbs “Vēstures liecinieks” nav ticis radīts tikai par prieku pašam māksliniekam vai arheologiem: “Domāju, ka šī skulptūra ir arī funkcionāla. Tā liks ceļiniekiem apstāties un pēc tam ieraudzīt jaunatklāto informācijas stendu par turpat tuvumā esošajām akmens laikmeta apmetnēm, kuras vērts būtu iepazīt, kā arī ezeru tepat aiz parka, kurā var arī makšķerēt un atpūsties.”
Arī Burtnieku novada domnieki par nupat uzstādīto skulptūru ir gandarīti. Tas ir pirmais mākslas objekts, kas novadā atklāts. Rūpējoties par to, lai vēsture neaiziet nebūtībā, tas tapis ar pašvaldības finansiālu atbalstu, tā godinot pirmos Burtnieku novada iedzīvotājus. Skulptūra “Vēstures liecinieks” ir skaists vides objekts, izcils mākslas darbs un piemiņa akmens laikmetam. Pašvaldībā cer, ka jaunais vides objekts veicinās tūristu pieplūdumu un kalpos kā ierosme apskatīt vēl neiepazītas vietas novadā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.png "Izdota Bauskas novada tūrisma himna Bauskas TIC")
