Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros plānoti 300 nacionālas nozīmes norišu cikli, kas aizsāk ilgtermiņa aktivitātes, aptver visas nozares un Latvijas valsti popularizēs 70 pasaules valstīs. To paredz š.g. 13.decembra valdības sēdē skatāmais „Latvijas valsts simtgades svinību nacionālais pasākumu plāns 2017.-2021.gadam”.
Latvijas valsts simtgades pasākumu plāns tapis, līdzdarbojoties visām ministrijām, pašvaldībām, valsts un pašvaldību sadarbības partneriem, dažādām institūcijām, nevalstiskām organizācijām un plašai sabiedrībai. Latvijas valsts simtgades svinības aizsāk tādas nozīmīgas ilgtermiņa aktivitātes, kā „Latvijas skolas soma”, norisinās darbs pie Latvijas Nacionālās enciklopēdijas izveides, top vēstures un zinātnes pētījumi, jaundarbi un jaunrade, Latvijas filmas, gaidāma kultūrvides un infrastruktūras sakārtošana, jaunu tūrisma maršrutu izveide, starptautiskā programma Latvijas redzamības un konkurētspējas celšanai un citas norises, kuru viena no galvenajām iezīmēm ir cilvēku iesaiste un līdzdalība.
Simtgades svinību programmas īstenošanas finansējuma avoti iedalāmi vairākās kategorijās: valsts finansējums, pašvaldību finansējums, starptautiskais finansējums, kā arī privātais un atbalstītāju finansējums.
Valdībā iesniegtajā Latvijas valsts simtgades svinību nacionālajā pasākumu plānā 2017.–2021.gadam no valsts budžeta piešķirtais finansējums pieciem gadiem ir 32 miljoni eiro. Finansējums (13,5 milj. eiro) paredzēts iniciatīvai „Latvijas skolas soma”, kas ik gadu sasniegs vairāk nekā 200 000 skolas vecuma bērnu un jauniešu, radot iespēju pieredzēt, iepazīt un izjust Latvijas vērtības caur tās kultūrvidi, vēsturisko mantojumu un aktuālajām norisēm, tādējādi spēcinot pašapziņu, valstisko identitāti un piederības sajūtu. Paredzēti līdzekļi arī valsts simtgades svinību kulminācijai 2018.gada novembrī Latvijā un pie tautiešiem ārvalstīs (1,42 milj. eiro), valsts simtgades svinību starptautiskās programmas un ārējās komunikācijas nodrošināšanai (2,7 milj. eiro), iniciatīvai „Lauki ienāk pilsētā” (300 tūkst. eiro), zinātnisko konferenču ciklam „Latvijas valstiskuma idejas vēsturiskais ceļš kopējā Eiropas kultūras telpā” (172 tūkst. eiro), Latgales kongresa simtgades pasākumu programmai (116 tūkst. eiro) un citām norisēm.
Indikatīvi aprēķināts finansējums arī jau plānotajām, regulārajām norisēm, pasākumiem un aktivitātēm, ko valsts un pašvaldību iestādes kopā ar sadarbības partneriem esošā budžeta ietvaros vai piesaistot finansējumu no citiem avotiem nākamo gadu periodā veiks valsts simtgades zīmē. Finansiāli lielu daļu veido regulāras, bet valsts simtgades svinību ietvaros īpaši izceļamas norises, piemēram, 2018.gada Vispārējie Dziesmu un Deju svētki, kuriem domātais finansējums (6,5 milj. eiro) arī norādīts plānā, tādi ikgadējie pasākumi kā militārās svētku parādes, muzeju nakts un citas norises, kuras tuvākos gadus notiks Latvijas valsts simtgades zīmē.
Daļai no plānā iekļautajām norisēm paredzēts finansējumu ārpus valsts budžeta ietvara, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera piesaistīs finansējumu reģionālajām uzņēmēju dienām, Latvijas Pasts par saviem līdzekļiem veidos jaunu pastmarku sēriju, Latvijas Loto plāno organizēt Nacionālo simtgades loteriju.
Sadalot pa gadiem Latvijas valsts simtgades norisēm paredzēto finansējumu, 2017.gadā tas ir 12 696 847 eiro, 2018.gadā – 25 254 818 eiro, 2019.gadā – 9 671 559 eiro, savukārt 2020. un 2021.gadā kopā – 11 452 723 eiro. Kopējais ar Latvijas valsts simtgadi saistītais finansējums nākamajā piecgadē indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro.
Latvijas valsts simtgades svinību plānu, izpildot Deklarācijā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta darbību noteikto, izstrādājusi Latvijas valsts simtgades rīcības komiteja. Tās sastāvā ir Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Finanšu, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Tieslietu, Veselības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Zemkopības ministrijas, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ministru prezidenta biroja, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Rīgas domes, Pasaules Brīvo latviešu apvienības, Valsts izglītības satura centra, Valsts kancelejas, Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultatīvās padomes pārstāvji.
Kopumā Latvijas valsts simtgades norišu programmā jau šobrīd apzināti vairāk nekā 800 notikumi, t.sk., 300 nacionālas nozīmes norises, kas iekļautas „Latvijas valsts simtgades svinību nacionālais pasākumu plānā 2017.-2021.gadam”, vairāk nekā 100 Valsts kultūrkapitāla fonda un Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstīti projekti un vairāk nekā 400 pašvaldību iniciētas norises. Latvijā darbojas 119 novadu valsts simtgades svinību koordinatori, iesaistot visplašākās iedzīvotāju grupas. Daudzās pašvaldībās jau izstrādāti vietējo simtgades svinību norišu plāni, taču tie visu laiku tiek papildināti, pieaugot izglītības iestāžu, uzņēmēju, pilsoniskās sabiedrības un citu aktivitātei. Latvijas valsts simtgades norišu programmas sagatavošanu un norisi koordinē Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs.
2018.gada 18.novembrī apritēs simts gadi kopš Latvijas Republikas proklamēšanas dienas, Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas. Latvijas valstiskuma tapšana ir aplūkojama daudz plašākā kontekstā, aptverot agrākus vēsturiskos periodus un personības, kuros veidojusies latviešu nācija kā valstsgribas subjekts. Tāpēc Latvijas valsts simtgade tiks svinēta ilgākā laika periodā – no 2017.gada 4.maija (Latvijas neatkarības atjaunošanas 27.gadadienas un Latgales kongresa simtgades) līdz 2021.gada janvārim (Latvijas starptautiskās atzīšanas de iure simtgades), lai pavērtu iespējas padziļināt izpratni par Latvijas valstiskuma būtību, tā tapšanas vēsturi un priekšnoteikumiem, notikumiem un personībām, kas veidojušas Latvijas valsti, Latvijas pastāvēšanu un attīstību pirmajos simts gados un pamatiem, uz kuriem notiks tālākā Latvijas veidošanās.
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
