Autors: Marta Krivade
Avots: fisers.lv
14. decembrī, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar īpašu performanci mākslinieks Miķelis Fišers piesaka Latvijas ekspozīcijas nosaukumu “Kas slikts var notikt” (“What Can Go Wrong”).
Mākslinieks saka, ka ekspozīcijas nosaukumu katrs var lasīt, kā vēlas – kā izbrīnu, jautājumu vai pareģojumu. Taču tas nemainīs to, ko viņš apņēmies: parādīt, kā dzīve uz Zemes tiek izniekota.
Latvijas paviljona stāsts līdz skatītājam nonāks Miķelim Fišeram raksturīgā veidā - provokatīvos mākslas darbos, kuros ir mistiskas pasaules, sazvērestības teorijas, ezotērisku piedzīvojumu ilustrācijas, kas izmanto reālajā dzīvē labi pazīstamus nereālus tēlus – ķirzakcilvēkus, citplanētiešus, teiksmainus pusdievus, kā arī dokumentālus personāžus. Latvijas ekspozīcijas apmeklētāji Venēcijā šos tēlus iepazīs kokgrebumos, gaismas-skaņas instalācijā un lielizmēra gleznā.
Kultūras ministre Dace Melbārde atklāšanā stāsta: “Kultūra ir Latvijas stabilākais veiksmes stāsts, un mūsu māksla ir visas valsts zīmols. Līdz ar dalību Venēcijas mākslas biennālē mūsu mākslinieki tiek izcelti un pamanīti starptautiskajā arēnā, jo Venēcijā pasaulē pazīstami kuratori meklē jaunus talantus, savukārt mākslas baudītāji iepazīst valstis caur mākslinieku acīm. Miķelis Fišers ir unikāls Latvijas mākslinieks, kurš smalki spēj apvienot sociālpolitisku ironiju un kritiku laikmetīgās mākslas izpausmēs, vienlaicīgi iekļaujoties tradicionālās mākslas veidos. Tādēļ esmu gandarīta, ka tieši viņš nākamgad pārstāvēs mūsu valsti Venēcijas biennālē, un ceru, ka viņam izdosies izstāstīt Latvijas stāstu 500 tūkstošiem pasākuma apmeklētāju.”
Sarunās par Miķeli Fišeru figurē jautājums, vai viņš pats tic tam, ko attēlo. “Ticēt nevajag nekam, vismazāk jau man, un jebkuru patiesību būtu jāuztver ar atvērtu prātu, bet kritiski,” savā pārliecībā lakonisks ir M. Fišers. Latvijas ekspozīcijas kuratore Inga Šteimane piebilst, ka šis jautājums parasti tiek uzdots vienpusīgi. “Protams, ka Miķelis Fišers tic tam, ko tēlo, bet nav pareizi jautājumu uzdot tikai ezotērikas kontekstā. Par spīti modernām tehnoloģijām, “ļaunuma banalitāte” (Hanna Ārente ), ko rada nespēja domāt, joprojām ir pasaules aktualitāte,” saka kuratore un atklāj, ka Fišera unikālie tēli Latvijas paviljonā “Kas slikts var notikt” dzīvi sasauksies ar 57. Venēcijas mākslas biennāles kopējo ievirzi, ko kuratore Kristīne Masela (Christine Macel) definējusi biennāles 2017. gada nosaukumā “Viva Arte Viva”. Masela uzsver, ka 57. Venēcijas mākslas biennāle vēlas no jauna apliecināt un nostiprināt mākslas kā teritorijas unikalitāti, aizsargāt mākslu kā ideālu vietu brīvībai un fundamentālu jautājumu, ko uzdod gan mākslinieks, gan skatītājs, risināšanai. “Viva Arte Viva” aizsargā mākslinieka unikālo redzējumu un dzīvošanu savā vaļā, viņa subjektīvo domu dimensijas un individuālos garīgos apvāršņus.
Jau otro reizi Latvijas paviljona ekspozīcijas tapšanā Venēcijas mākslas biennālē līdzās Kultūras ministrijas sniegtajam finansējumam kā galvenais atbalstītājs ir iesaistījies ABLV Charitable Foundation. “Lēmums kļūt par ilgtermiņa atbalstītājiem Latvijas pārstāvībai starptautiski nozīmīgākajā mākslas pasaules notikumā ir saistīts ar ABLV Charitable Foundation līdzdalību sabiedriskajā iniciatīvā par privātiem līdzekļiem izveidot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Plānots, ka jaunceltā muzeja ēka vērs durvis apmeklētājiem jau 2021. gadā. Ir svarīgi, lai priekšdarbu posmā Latvijas mākslinieku sniegumam būtu nodrošināts starptautiskais skanējums, kam vēlāk atbalsoties muzeja darbības programmā. Tādēļ sadarbībā ar Kultūras ministriju Fonds ir apņēmies būt par galveno Latvijas paviljona atbalstītāju līdz muzeja atklāšanas gadam,” stāsta ABLV Charitable Foundation valdes priekšsēdētāja Zanda Zilgalve.
Kuratore: Inga Šteimane
Komisāre: Daiga Rudzāte
Producents: Kultūras projektu aģentūra INDIE
Mākslinieks Miķelis Fišers (1970) veido savu ezotērisko tēlu sistēmu kopš 90. gadu vidus kā pretmetu sintēzi. Tur saskatāma gan akadēmiska, gan avangardiska tradīcija, gan smagnēja ģēnija paradigma (unikalitāte), gan viegls mūslaiku apropriācijas diskurss (gatavā pārņemšana). Un paradoksāli, ka tieši ar ezotēriskiem tēliem viņš kļuvis par spēcīgu sociālu balsi Latvijas laikmetīgajā mākslā.
Miķelis Fišers ir saņēmis Latvijas vizuālās mākslas augstāko apbalvojumu – Purvīša balvu (2015) par personālizstādi “Netaisnība”. Miķeļa Fišera darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Somijas laikmetīgās mākslas muzeja Kiasma un topošā Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja krājumā, kā arī LR Kultūras ministrijas īpašumā. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu (1993) un Glezniecības meistardarbnīcu (1995). Izstādēs piedalās kopš 1994. gada un ir sarīkojis 16 personālizstādes. Veidojis scenogrāfijas Dailes teātrī, Teātra Observatorijā un Jaunajā Rīgas teātrī. Ilustrējis Raiņa lugu “Zelta zirgs”, izd. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība (2016).
Kultūras projektu aģentūra INDIE ir dibināta 2007. gadā. Lielākie realizētie projekti līdz šim vizuālās mākslas jomā ir Purvīša balva (sadarbībā ar Latvijas Nacionālais mākslas muzeju un Purvīša balvas patronu SIA Alfor). Latvijas ekspozīcija – Kristapa Ģelža izstāde MĀKSLĪGAIS MIERS (Laikmetīgā ainava) 54. Venēcijas mākslas biennālē. Latvijas prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas ietvaros organizētā izstāde “Ornamentālisms. Purvīša balva. Latvijas laikmetīgā māksla”, kas konkursa kārtībā tika iekļauta 56. Venēcijas mākslas biennāles oficiālajā Paralēlajā programmā.
Venēcijas mākslas biennāle ir senākais, nozīmīgākais un viens no apmeklētākajiem mākslas pasākumiem pasaulē, kas notiek reizi divos gados. 2015. gadā Venēcijas mākslas biennāli apmeklēja 500 000 cilvēku. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada. 57. Venēcijas mākslas biennāle norisinās no 2017. gada 13. maija līdz 26. novembrim.
[1] Hanna
Ārente, viena no nozīmīgākajām XX gs. politiskajām domātājām, kas 1963. gadā rakstu
sērijā "Eihmans Jeruzalemē" šokēja pasauli ar savu tēzi par
"ļaunuma banalitāti". Viņa norāda, ka aiz tādiem prātam neaptveramiem
noziegumiem kā holokausts ne vienmēr stāv psihopāti un sadisti. Bieži tie ir
normāli un parasti cilvēki, kas savu darbus pilda ar birokrātisku uzcītību, un
ļaunuma drausmīgums ir tā banalitātē, tā normālumā un ikdienišķumā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
