Foto: Ekonomikas ministrija
Autors: Margrieta Ulmane
Avots: Ekonomikas ministrija
Mazo uzņēmēju aptaujā 73,9% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem uzskata, ka Latvijā ir jāsaglabā īpašs nodokļu režīms mazajiem uzņēmumiem. No izvērtēšanai piedāvātajiem variantiem lielāko atbalstu – 40,9%, guvis Ekonomikas ministrijas (EM) patlaban piedāvātais modelis “MUN 2.0”. Tas paredz iespēju uzņēmumiem, kuru apgrozījums gadā nepārsniedz PVN reģistrācijas slieksni (šobrīd 50 tkt EUR), nodokļos maksāt 15% no apgrozījuma. Papildu EM rosina nodrošināt iespēju nodokļu nomaksu veikt automātiski no uzņēmuma kopējā bankas konta, un atteikties no nodokļu deklarācijām.
Aicinājums piedalīties aptaujā un izteikt viedokli par vairākiem nodokļu variantiem tika izsūtīts marta vidū teju 46 tūkstošiem mazo uzņēmumu visā Latvijā. Aptauju veica EM un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS. Kopumā aptaujas anketas aizpildījuši 3 986 uzņēmumu, kuri nodarbina ne vairāk kā piecus darbiniekus un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 100 000 eur. Nedaudz vairāk nekā puse aptaujāto strādā vispārējā nodokļu režīmā, 46,6% aptaujāto - MUN režīmā.
Mazais uzņēmums `17 – pakalpojumu jomā strādājošs rīdzinieks
Aptaujas rezultāti sniedz izsmeļošu informāciju par mazo uzņēmumu sadalījumu ģeogrāfiski un pa darbības jomām, izaugsmes plāniem, peļņas izlietojumu, strādājošo noslogotību un citiem parametriem.
“Mazā uzņēmuma portrets ir tāds - visbiežāk pilsētnieks, konkrēti rīdzinieks (63,5%), strādā pakalpojumu jomā (73,5%). Vispopulārākais uzņēmuma pastāvēšanas mērķis ir palīdzēt uzturēt tā īpašnieku un ģimeni. Lielākoties (33,6%) nodarbina vienu cilvēku. Teju tikpat daudz (34,9%) ir tādu uzņēmumu, kuru īpašniekam ir paralēli arī citi stabili, garantēti ienākumi. Ieņēmumi, starp citu, teju 78% gadījumu tiek saņemti bezskaidrā naudā,” stāsta Arnis Kaktiņš, SKDS vadītājs. “Interesants šķiet fakts, ka uz jautājumu, kas tiek darīts ar uzņēmuma peļņu, visvairāk uzņēmēju - 31%, atbildējuši, ka uzņēmumam peļņas nav bijis. Vienlaikus teju tikpat ir tādu mazo uzņēmumu, kuri peļņu iegulda attīstībā, kā arī tādu, kuri peļņu lieto īpašnieku un citiem ar uzņēmumu nesaistītiem mērķiem. Cits pozitīvs fakts šajā stāstā ir tas, ka 12,7% aptaujāto uzņēmumu dibināti nesen un tiem ir ambīcija strauji augt. Tātad no valsts perspektīvas atbalsts šiem uzņēmumiem ir ar lielāko pievienoto vērtību.”
“MUN 2.0” - jaunas nodokļu kultūras sākums
Lai apstiprināšanai virzītais priekšlikums būtu balstīts kvalitatīvā faktu analīzē, atsākot darbu pie nodokļa režīma mazajiem uzņēmumiem, EM darbu organizēja trīs posmos. Dažādu pētījumu, tostarp, starptautisko, un datu analīzei veltītas vairāk nekā 250 darba stundas. Secināts, ka MUN labvēlīgi ietekmējis tautsaimniecību – mazo uzņēmumu skaits no 25,2 tūkstošiem 2013. gadā pieaudzis līdz teju 51 tūkstotim 2016. gada rudenī. Mazie uzņēmumi ar darbu 2016.gadā nodrošināja vairāk nekā 94 tūkstošus cilvēku. Valsts budžeta ieņēmi no mazo uzņēmumu darbības 2015. gadā sasniedza teju 59 miljonus, un 2016. gadā 63,5 miljonus EUR[1]. Tāpēc, atrisinot ar MUN saistītos negatīvos faktorus – iespējas optimizēt ar darba spēku saistītos nodokļus un negatīvo ietekmi uz sociālā nodrošinājuma sistēmu, tas ir optimālākais nodokļu modelis mazo uzņēmumu atbalstam.
“Līdz šim daudz viedokļu bija balstīti emocijās. Bija tādi, kas pat pieprasīja pilnībā likvidēt MUN. Faktu analīze saka – nevis revolūcija, bet evolūcija ir pareizais ceļš. Ja nodokļi ir samērīgi un tos var vienkārši samaksāt, tad iedzīvotāji tos labprāt arī maksā. Ar “MUN 2.0” mēs sākam jaunu nodokļu maksāšanas kultūru. Ir jāsaglabā īpašs nodokļu režīms maziem uzņēmumiem, ļaujot tiem nopelnīt iztiku ģimenēm un attīstīties, vienlaikus ierobežojot negodīgu konkurenci. Savukārt valstij jābūt servisa orientētai, tādēļ nodokļu nomaksu jāveic no uzņēmuma kopējā bankas konta,” uzsver Raimonds Aleksejenko, EM valsts sekretāra vietnieks. “Tas nozīmē, ka valsts ir orientēta uz kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, uzņēmēji savus pienākumus pilda godprātīgi un iedzīvotāji uzņemas atbildību par sevi, t.sk. sociālo iemaksu jomā.”
Jau iepriekš ziņots, ka pie nodokļu risinājuma mazajiem uzņēmējiem EM vadībā strādāja ekspertu grupa, kurā bez EM bija gan stratēģiskie partneri no Labklājības un Finanšu ministrijām, gan eksperti no plaši pārstāvētām uzņēmēju organizācijām. Līdztekus tika veiktas regulāras konsultācijas ar dažādu nozaru un jomu NVO - LTRK, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Mazo un Vidējo uzņēmumu asociāciju, reģiona mazo uzņēmumu NVO, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju, Latvijas nodokļu konsultantu asociāciju, Latvijas nodokļu maksātāju asociāciju, Latvijas Biznesa savienību, Latvijas Tirgotāju asociāciju u.c. Kvantitatīvo un kvalitatīvo informācijas ieguves instrumentu kombinācija kopā ar padziļinātu, tostarp starptautisko pētījumu analīzi un darba grupā strādājošo ekspertu viedokļiem ļāva identificēt vairākuma viedoklī dominējošo nodokļu modeli, kas tiks virzīts tālāk apstiprināšanai valdībā.
Uzziņai
Ekonomikas ministrija darbu pie nodokļu modeļa izstrādes uzņēmējdarbības uzsākšanas atbalstam un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmas sakārtošanai uzsāka 2016.gadā. 2016. gada 27. septembrī EM sagatavotais konceptuālais ziņojums “Par uzņēmējdarbības uzsākšanas un mazās uzņēmējdarbības ekosistēmu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta stimuliem” tika skatīts Ministru kabineta sēdē, kurā tika nolemts jau no 2017. gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli strauji augošiem tehnoloģiju uzņēmumiem (start-up) jeb jaunuzņēmumiem. Taču, lai nodrošinātu atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) īstenošanu, EM sadarbībā ar citām ministrijām un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām tika uzdots līdz 2017. gada 1. jūnijam turpināt izvērtēt pārējos Konceptuālajā ziņojumā iekļautos risinājumus un sagatavot normatīvo regulējumu, plānojot, ka šie atbalsta stimuli stātos spēkā 2018. gada 1. janvārī.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
