Rūpējoties par ilgtspējīga tūrisma attīstību Ķemeru Nacionālajā parkā (ĶNP), Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālā administrācija (DAP PRA) gatavojas atkārtotam Eiropas ilgtspējīga tūrisma hartas (The European Charter for Sustainable Tourism in Protected Areas; turpmāk - Harta) sertifikācijas procesam. Sadarbībā ar ĶNP tūrisma foruma dalībniekiem izvērtēta un atjaunota 2012. gadā rakstītā tūrisma stratēģija un rīcības plāns, un gan DAP pārstāvji, gan uzņēmēji ir gatavi arī nākamos piecus gadus kopīgi strādāt atbilstoši iecerētajam, lai parka piedāvājumu veidotu vēl ilgtspējīgāku un atraktīvāku.
Harta ir praktisks vadības rīks, ko tūrisma plānošanai tieši aizsargājamās dabas teritorijās izveidojusi Eiropā lielākā dabas teritoriju organizācija – EUROPARC federācija. Ielikts DAP rokās, šis rīks paver iespējas runāt ne vien par to, kas aizsargājamās teritorijās aizliedzams, bet kas, ievērojot dabas aizsardzības prasības, tajā atļaujams, tādejādi padarot to pievilcīgāku gan tūristiem, gan līdzsvarotai uzņēmējdarbībai. Tā ir iespēja pozitīvā veidā skaidrot sabiedrībai dabas aizsardzības pasākumu nozīmi, informējot sabiedrību par abpusējiem – dabas aizsardzības un ekonomiskās attīstības – ieguvumiem. Līdz ar to DAP būtiska ir sadarbība ar vietējiem tūrisma nozares uzņēmējiem, jo patiesi ilgtspējīgu teritorijas attīstību ir iespējams nodrošināt, tikai visām pusēm darbojoties kopā.
“Mums ir patiess prieks, ka jau piecus gadus esam darbojušies saskaņā ar Hartas vadlīnijām, izstrādāto stratēģiju un rīcības plānu. Šajā laikā ir būtiski palielinājusies saikne ar vietējiem uzņēmējiem, ar kuriem dodamies vienā virzienā, lai attīstītu ilgtspējīga tūrisma ieceres teritorijā. Tieši videi draudzīga tūrisma attīstība spēs arī nākotnē nodrošināt parka apmeklētājiem tās pašas dabas vērtības, ko viņi bauda šobrīd, un ir lieliski, ka uzņēmēji kļuvuši daudz zinošāki par apkārt esošajām dabas vērtībām un iespējām tās saudzīgi izmantot tūrisma piedāvājuma paplašināšanā,” uzsver Hartas procesa vadītāja, DAP PRA dabas izglītības centra “Meža māja” vadītāja Agnese Balandiņa.
Piecgadē izpildīti arī citi būtiski stratēģijā paredzētie uzdevumi. Hartas prasības paredz nacionālā parka pieļaujamā noslogojuma kontroli un analīzi, kā arī noteiktus apmeklētāju menedžmenta standartus. Lai samazinātu antropogēno slodzi, kā arī uzlabotu teritorijas pieejamību apmeklētājiem, 2013.-2016. gadā ES Kohēzijas fonda projektā ĶNP labiekārtoti vairāk nekā 10 tūrisma objekti, izbūvējot jaunas laipas, stāvlaukumus, kāpnes un citus infrastruktūras elementus.
Lai sekotu līdzi apmeklētāju pieplūdumam, objektos uzstādīti apmeklētāju skaitītāji; savukārt apmeklētāju kvalitatīvās analīzes nodrošināšanai 2015. gadā valsts pētījumu programmā EKOCOS.LV veikta apmeklētāju aptauja. Liela uzmanība pievērsta arī vietējo iedzīvotāju vajadzību apzināšanai – 2013. gadā ar ĶNP fonda atbalstu NORDPLUS programmas projektā tika veikta vietējo iedzīvotāju anketēšana ĶNP teritorijā un izstrādāts plāns sadarbības pilnveidošanai ar vietējām kopienām.
Liekot pamatus turpmākajai Ķemeru kūrorta dziedniecisko resursu izmantošanai un attīstībai, 2015. gadā ar Ķemeru Nacionālā parka fonda, Latvijas Vides aizsardzības fonda un Jūrmalas pilsētas domes atbalstu veikti jauni pētījumi par ārstniecībā izmantojamajām dūņām un sērūdeni.
Nākamajā stratēģijas periodā no 2017.-2021. gadam plānota esošās infrastruktūras uzturēšana un pilnveidošana, apmeklētāju monitoringa sistēmas uzlabošana, tostarp jaunu apmeklētāju skaitītāju uzstādīšana un jaunas pieredzes apgūšana teritorijas kopējā apmeklētāju skaita vērtēšanā.
Tomēr lielākais izaicinājums nākamajā periodā ir saistīts ar plašāku sabiedrības rezonansi guvušajiem Jūrmalas pilsētas domes un viesnīcas “Ķemeri” jauno īpašnieku plāniem nākamo gadu laikā ieguldīt nozīmīgas investīcijas Ķemeru kūrorta attīstībā. Paredzēts ne tikai sakārtot esošo un bijušo kūrorta infrastruktūru – ainavu parku ar arhitektoniskajiem elementiem, ceļu infrastruktūru, viesnīcu “Ķemeri” un citus objektus, bet Ķemeros izveidot arī pavisam jaunu “enkurobjektu” jaunu apmeklētāju piesaistei – interaktīvu dabas tūrisma centru sadarbībā ar LU Dabaszinātņu centra speciālistiem. Ja šīs stratēģijā iekļautās ieceres izdosies īstenot atbilstoši plānotajam, DAP sagaidīs izaicinājums reaģēt uz pārmaiņām, kas saistītas gan ar apmeklētāju skaita ievērojamu palielināšanos un antropogēnās slodzes plānošanu, gan arī jaunu, apmeklētāju vajadzībām atbilstošu izglītojošu piedāvājumu veidošanu.
“Cerams, ka līdz ar šīm lielajām pārmaiņām arī apmeklētāju uzturēšanās laiks Ķemeru Nacionālajā parkā palielināsies. Patlaban vidējais parka apmeklēšanas ilgums svārstās no 2 līdz 4 stundām, taču vēlamies panākt, lai cilvēki nacionālo parku izmantotu, lai ne tikai apmeklētu Lielo Ķemeru tīreli, bet arī vairāk nekā 20 citas dabas takas un tūrisma objektus, nemaz nerunājot par daudzveidīgo parka uzņēmēju piedāvājumu,” uzsver A. Balandiņa.
Šobrīd hartas sertifikātu saņēmušas 157 dažādas aizsargājamās dabas teritorijas Eiropā, kopumā pārstāvot 19 valstis. Pateicoties DAP PRA darbiniekiem, ĶNP teritorijai Hartas sertifikāts tika piešķirts 2012. gadā. Ik pēc pieciem gadiem jāveic hartas izvērtēšana un tūrisma stratēģijas atjaunošana, tādēļ 15.-17. maijā ĶNP pārbaudes vizītē ieradīsies EUROPARC pārstāji, lai iepazītos ar esošo situāciju, tostarp tiktos ar ĶNP tūrisma foruma pārstāvjiem un izvērtētu, vai ĶNP teritorijai atkārtoti piešķirams sertifikāts. Patlaban ĶNP ir vienīgā teritorija Latvijā, kurai tas piešķirts.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
