Pieaugošā tūristu skaita dēļ Rucavas novada Papē tiek apsvērta iespēja ieviest iebraukšanas maksu, kas tiktu novirzīta infrastruktūrai un tūristu apskates objektu sakārtošanai. Apmēram 80% no tūristiem ir lietuvieši. Biznesa augstskolas Turība, profesores, Tūrisma un viesmīlības katedras vadītājas Maijas Rozītes viedoklis par idejas realizācijas nepieciešamību.
Tūrisms nedrīkst nonākt konfliktā ar vietējo iedzīvotāju interesēmŠādas ziņas parādīšanās ir loģisks tūrisma attīstības (it sevišķi neplānotas attīstības) sekas. Tūrisma attīstība vienmēr ir saistīta ar dažādu iesaistīto pušu interešu sadursmēm. Visspilgtāk tas izpaužas piekrastes un piejūras kūrortos, atpūtas vietās, kur tūristi, atpūtnieki uzturas ilgāk, un kur tūrisma radītā ietekme uz dabas vidi, kultūru, sabiedrību un ekonomiku ir vispamanāmākā.
Jāatceras, ka tūrisma vietā noteicošās ir vietējo iedzīvotāju intereses un vērtības, jo šī vieta ir viņu un būs viņu pēcteču dzīves vieta. Tūristi šeit ir tikai viesi, kuri uzturas ierobežotu laiku. Neskatoties uz to, ka tūrisms Latvijas piekrastes pašvaldībās ir nozīmīga komercdarbības joma un attīstības virziens, ka mēs cenšamies piesaistīt vairāk tūristu, pagarināt viņu uzturēšanās laiku, radīt viesmīlīgu vidi, tūrisms nedrīkst nonākt konfliktā ar vietējo iedzīvotāju interesēm, tas nedrīkst radīt nevēlamas un neatgriezeniskas izmaiņas vidē.
Viens no ilgtspējīga tūrisma attīstības kritērijiem ir vietējo iedzīvotāju pozitīva attieksme Pētījumi liecina, ka atkarībā no tūristu skaita, tipa, uzturēšanās ilguma, izturēšanās un citiem faktoriem, mainās vietējo iedzīvotāju attieksme (Doxey, 1975). Tūrisma attīstības sākumā tā ir eiforija par tūrisma attīstību un tā ekonomiskajiem ieguvumiem, bet tūristu skaitam un tā negatīvai ietekmei pieaugot, veidojas aizkaitinājums, īgnums un pat antagonisms (naidīga attieksme) pret tūristiem un tūrisma attīstību. Ne velti viens no ilgtspējīga tūrisma attīstības kritērijiem ir vietējo iedzīvotāju pozitīva attieksme un tās izmaiņas laika gaitā.
Tūrisma straujā attīstība un tūristu plūsmas pieaugums rada papildus izmaksas tūrisma vietās, kūrortos, pilsētās. Tās ir izmaksas, kas nepieciešamas, lai attīstītu un uzturētu tūrisma un vispārējo infrastruktūru, nodrošinātu nepieciešamos sanitāri higiēniskos, drošības, drošuma u.c. standartus, radītu pievilcīgu vidi. Tāpēc daudzās valstīs un pilsētās ir ieviests tūrisma nodoklis (tūristu nodoklis, viesnīcu nodoklis, kūrorta nodoklis, arī iebraukšanas maksa). Arvien vairāk pilsētu un kūrortu (pēdējā laikā piemēram Barselona Spānijā, Dubrovnika Horvātijā) cenšas kontrolēt, samazināt tūristu plūsmu, veicot dažādus to ierobežojošus pasākumus.
Ir jāizvērtē nodokļu maksas apmērs, lai uzturētu tūristu apmeklētāju plūsmu Rucavas novada domei un Papes iedzīvotājiem ir jāizlemj, ko viņi grib samazināt – atpūtnieku un tūristu skaitu, vai iebraukušo mašīnu skaitu. Atbilstoši šiem mērķiem ir jāizvērtē, kāds tūrisma nodoklis (iebraukšanas maksa vai kūrorta/ tūristu/ viesnīcu nodoklis) tajā būtu vispiemērotākais. Tāpat ir jāizvērtē arī šī nodokļu maksas apmērs, lai uzturētu tūristu apmeklētāju plūsmu vēlamajā apjomā.
Dzīvojamās platības izmantošana komercdarbībā (tūristu izmitināšanai) ir dalīšanās ekonomikas izpausmes, kuras nepieciešams regulēt valsts līmenī, lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību, novērstu nevienlīdzīgu konkurenci viesmīlības nozarē un nelegālas komercdarbības aktivitātes.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
