Foto: Ekonomikas ministrija
Autors: Ekonomikas ministrija
Avots: Ekonomikas ministrija
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurria) šī gada 15.septembrī Rīgā prezentēja 2017. gada Ekonomikas pārskatu par Latviju. Tajā izvērtēta Latvijas ekonomiskā situācija, galveno reformu īstenošanas process, Latvijas tautsaimniecības izaicinājumi un sniegtas rekomendācijas. Saskaņā ar OECD praksi šāda veida pārskati tiek publicēti reizi divos gados.
Ekonomikas pārskatā norādīts, ka Latvijas ekonomikas izaugsme ir stabila, taču nepietiekama, lai strauji uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni. OECD uzsvērusi, ka straujākas izaugsmes nodrošināšanai nepieciešams labāks eksporta sniegums, vienlaikus uzsverot, ka labāka pieejamība mājokļiem, darbavietām un veselības aprūpei veicinātu iekļaujošu izaugsmi.
„OECD sagatavotais pārskats ir neatkarīgs vērtējums par mūsu valsts ekonomisko attīstību, kurā esam guvuši apstiprinājumu tam, ka Latvijas valdības uzsāktais ekonomikas izaugsmes ceļš ir pareizs. Taču, neskatoties uz līdz šim paveikto, Latvijas tālākai izaugsmei un attīstībai nepieciešama gudra ekonomiskā politika. Latvijas lielākais izaicinājums šobrīd ir palielināt tautsaimniecības produktivitāti, uzlabot eksporta sniegumu, kas balstītos uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību, un veicināt Latvijas uzņēmumu iekļaušanos globālajās vērtību ķēdēs,” Ekonomikas pārskata prezentācijā uzsvēra Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Šis ir otrais OECD Ekonomikas pārskats par Latviju (pirmais tika publicēts 2015. gada februārī), taču pirmais Ekonomikas pārskats, Latvijai esot pilnvērtīgai OECD dalībvalstij. OECD mērķis ir sniegt valdībām palīdzību, nodrošinot tās ar iespējami labāko analīzi, pētījumiem, rekomendācijām un risinājumiem gandrīz ikvienā ekonomiskās politikas jomā.
2017. gada Ekonomikas pārskatā iekļautās rekomendācijas Latvijai skar:
– fiskālo politiku un nodokļu sistēmu;
– profesionālo un augstāko izglītību, kā arī pētniecību;
– tieslietu sistēmu;
– veselības aprūpi;
– transporta infrastruktūras uzlabošanu;
– mājokļu un būvniecības politiku;
– Rīgas reģiona pārvaldību un attīstību, kā arī citas rekomendācijas.
Īpaša uzmanība OECD Ekonomikas pārskatā pievērsta Rīgas reģiona pārvaldībai un attīstībai. Neskatoties uz to, ka Rīgas reģionā koncentrējas lielākā daļa no Latvijas tautsaimniecības aktivitātēm, kā arī tajā ir caurmērā zemāks bezdarba līmenis un lielākas darba iespējas, Rīgas reģions savā konkurētspējā atpaliek no citiem Baltijas jūras reģionā un kopš 2010. gada Rīgas reģions sāk atpalikt no Igaunijas un Lietuvas pilsētām. Vidēji IKP uz vienu iedzīvotāju Rīgā ir zemāks nekā citās pilsētās Baltijas jūras reģionā. Attiecībā uz Rīgas reģiona pārvaldību OECD uzsver sadarbības trūkumu starp Rīgu un tām pašvaldībām, no kurām cilvēki dodas strādāt uz Rīgu, piemēram, mājokļa pieejamības, sociālo pakalpojumu un transporta infrastruktūras jautājumos.
OECD norādījusi, ka Rīgai un Rīgas reģionam kopumā ir milzīgs potenciāls Latvijas tautsaimniecības izaugsmei, pārkārtošanai uz zināšanām balstītu augstas pievienotās vērtības produktīvu ekonomiku, kas diemžēl pilnībā netiek izmantots.
OECD 2017. gada Ekonomikas pārskats par Latviju pilnā apmērā publicēts OECD tīmekļa vietnē:
http://www.oecd-ilibrary.org/economics/oecd-economic-surveys-latvia-2017_eco_surveys-lva-2017-en
Ekonomikas pārskata par Latviju kopsavilkums un prezentācija publicēta OECD tīmekļa vietnē: http://www.oecd.org/eco/surveys/economic-survey-latvia.htm
Ekonomikas pārskata par Latviju kopsavilkums latviešu valodā un Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena uzruna publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē: https://em.gov.lv/lv/jaunumi/16254-latvijas-ekonomikas-izaugsme-ir-stabila-tacu-nepieciesams-turpinat-strukturalo-reformu-istenosanu-straujakai-dzives-limena-palielinasanai
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
