Lai nākamajām paaudzēm saglabātu vēsturisko pētījumu datus un tie kalpotu labākas izpratnes veidošanai par norisēm dabā, Dabas aizsardzības pārvalde digitalizējusi vēsturiskos Slīteres Valsts rezervāta pētījumus.
“Apkopotie darbi satur būtisku informāciju par pētījumu objektiem un liecības par procesiem dabā. Šādu datu saglabāšana ir nozīmīga, jo tie radīti pārsvarā tikai dažos eksemplāros un nav publicēti,” pauž Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas vadītāja Dace Sāmīte, uzsverot, ka Slīteres Nacionālajā parkā dabas pētnieki reģistrējuši vairākus simtus īpaši aizsargājamu sugu. Lielākais dabas izpētes darbs šajā teritorijā notika 20.gs. pēdējās desmitgadēs.
Dabas pētnieki savus atklājumus, novērojumus un pētījumus aprakstīja zinātnisko darbu un pētījumu atskaitēs, studentu diplomdarbos. Vēsturiskie materiāli visus šos gadus glabājās Dundagas pagasta Šlīterē jeb Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas birojā.
Ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu mašīnrakstā drukātie sējumi tagad fiksēti digitālā formā un pieejami ikvienam.
Izveidotais dabas rezervātu vēsturisko datu katalogs apkopo 119 ieskenētus sējumus un ir ne tikai bijušā saglabāšanas, bet arī nākotnes plānošanas instruments, kas rada patiesu priekšstatu par veicamajiem īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības un atjaunošanas pasākumu apjomiem un veidiem dabas teritorijās.
Viens no vecākajiem katalogā iekļautajiem pētījumiem ir Grošinska diplomdarbs „Moricsalas meža tipi”, kas tapis 1932. gadā.
“Apkopotie dati nesatur tiešu informāciju, kuru mēs varam neanalizētu pielietot mūsdienās dabas aizsardzībā, toties tā piedāvā pamata informāciju par dažādu sugu, biotopu, ainavu, abiotisko faktoru stāvokli uz pētniecības laiku, kas kalpo par atskaites punktu modelējot nākotni, izvērtējot sugu un biotopu stāvokli, to attīstības tendences, kas beigās dod iespēju novērtēt dabas aizsardzības ietekmi uz dabas daudzveidību,” piebilst D. Sāmīte.
Dati galvenokārt ievākti teritorijās, kur pielietota neiejaukšanās metode, līdz ar to ir iespēja izzināt, kas notiek ar sugu un biotopu atradni 30 līdz 40 gadu periodā, ja netiek veikti specifiski apsaimniekošanas pasākumi.
Šāda informācija ir īpaši nozīmīga Eiropas kontekstā, kur lielākā daļa no sugu atradnēm un biotopiem ir intensīvi saimnieciski apsaimniekota, tajā skaitā, mainot abiotiskos faktorus, līdz ar to neļaujot ilgtermiņā izprast dabas procesus, kas notiek neiejaukšanās rezultātā, it īpaši pēc dabas katastrofām – vētrām, ugunsgrēkiem un plūdiem.
Piemēram, 2005.gadā pēc lielajām vētrām Eiropā vairākkārtīgi tika lūgta informācija Slīteres nacionālajam parkam par to, kas notiek, ja vējgāzes atstāj nenovāktas, kā tas ir Zviedru meža masīvā.
Diemžēl Latvijas unikālā pieredze šajā jomā nav apkopota un papildināta ar regulāriem periodiskiem pētījumiem, kā rezultātā nav pierādāmu secinājumu, ka neiejaukšanās pēc šādiem procesiem nerada zaudējumus tautsaimniecībai, bet gan palielina dabas daudzveidību. Projektā veiktā datu apkopošana un publiskošana ir pirmais solis, lai šādus ekosistēmu pētījumus uzsāktu, ļoti būtiski būtu sagatavot šo materiālu anotāciju un nosaukumu tulkošana angliski, lai arī starptautiskie pētnieki varētu pielietot šos datus.
Informācija par projektu Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā:
www.daba.gov.lv/public/lat/projekti/nacionalie_fondi/sliteres_petijumu_digitalizesana/Lai iepazītos ar digitalizēto datu katalogā katalogā minēto konkrēto darbu, jāsazinās ar Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālo administrāciju.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
