2018.gada 6.aprīlī pirmo reizi
tiks pasniegti apliecinājumi par nemateriālā kultūras mantojuma vērtību
iekļaušanu Latvijas Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Svinīgā ceremonijā Turaidas muzejrezervātā apliecinājumus saņems četri
vērtību pieteicēji – Balvu novada pašvaldība, Daugavpils novada
pašvaldība, Siguldas novada pašvaldība un biedrība “Skaņumāja”.
Latvijas Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2017.gadā iekļautās vērtības:
Reklāma
Dziedāšana ar pusbalsu
(iesniedzējs: Balvu novada pašvaldība). “Dzīduošona ar pusbolsu” ir
specifisks daudzbalsīgās dziedāšanas veids, kas tradicionāli saistīts
tikai ar Ziemeļlatgales pagastiem, kas robežojas ar Krieviju – Šķilbēnu,
Baltinavas, Briežuciema un Viļakas pagastu ciemiem, proti, kādreizējo
Abrenes apriņķa teritoriju. Tā ir trīsbalsīga dziedāšana, kur melodija
tiek izpildīta kopā ar vienu vai (epizodiski) vairākām apakšējām
pavadošajām balsīm, kā arī ar īpašo šī dziedāšanas veida pazīmi – vienas
dziedātājas solo izpildītu augšējo pavadbalsi, kas vietējā tradīcijā
tiek saukta par pusbolsu.
Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē
(iesniedzējs: Balvu novada pašvaldība). “Psaļmu (saļmu) dzīduošona” –
lūgšanas par nomirušajiem, kas jau vismaz pusotru gadsimtu Ziemeļlatgalē
dzīvo mutiskā tradīcijā. Tās ir aptuveni pusotru līdz divu stundu garas
dziedātas lūgšanas, ko izpilda galvenokārt mājās. Dzied no baznīcas
lūgšanu grāmatām, kurās ir publicēts tikai teksts. Melodijas un
dziedāšanas veids tiek pārmantots no paaudzes paaudzē un tiek dziedāts
“no galvas”. Pieredzējušākās dziedātājas nereti no galvas izpilda arī
tekstu, neraugoties uz tā lielo apjomu.
Mirušo ofīcija (saļmu) izpildīšanas prakse Vaboles un Līksnas pagastos
(iesniedzējs: Daugavpils novada pašvaldība). Mirušo ofīcijs ir stundu
lūgšanu paveids. Tas radies ap 800. gadu un sastāv no trim daļām. Tās
ir: vesperes, matutins un laudes. Mirušo ofīcijs tiek izpildīts
latgaliešu valodā un pastāv kā daļēji mutiski pārmantots, folklorizēts
fenomens, ko izpilda galvenokārt mājās, parasti bez priestera
līdzdalības, tāpat kā tautasdziesmu — bez kādas ārējas organizācijas.
Divu gadsimtu garumā un arī šodien mirušo ofīcijs ir neatņemama Vaboles
un Līksnas pagasta bēru norises sastāvdaļa.
Siguldas spieķa darināšanas prasme (iesniedzējs:
Siguldas novada pašvaldība). Spieķu izgatavošanai Siguldas apkārtnē ir
vismaz 150 gadu ilga vēsture - kopš laika, kad Gaujas senleja Siguldas
un Turaidas krastos kļuva par iecienītu tūrisma objektu. Sākotnēji
ceļotāji no vietējiem ļaudīm spieķus iegādājās, lai būtu vieglāk veikt
pastaigas pa takām stāvajos Gaujas krastos un gravās. Laikam ritot,
Siguldas spieķis kļuvis par nozīmīgu vietas atpazīstamības simbolu, kuru
kā piemiņas lietu no Siguldas un Turaidas līdzi aizved gan Latvijas,
gan ārvalstu tūristi.
Latgales mazo bundziņu - bubyna spēles tradīcija (iesniedzējs: biedrība “Skaņumāja”). Latgales mazo bundziņu jeb bubyna
spēle ir daļa no tradicionālās mūzikas ansambļa un līdzvērtīgi piedalās
muzicēšanā – saviesīgos pasākumos, kāzās, mājas ballēs, mūsdienās arī
koncertdarbībā, festivālos utt. Līdzīgi citiem ritma instrumentiem, bubyna galvenā funkcija ansamblī ir dasišona, pīpaleidzēšona, tomēr spēlei raksturīgā tehnika ar ritmu variēšanu pēc nozīmes padara to tuvāku ansambļa solo instrumentiem.
Bubyna spēlei raksturīga īpaša tehnika ar nelielu (apmēram sprīdi garu) vālīti – kalatušku
- variējot uzsitienus ar pirkstiem vai delnu, vienkāršus (ar rokas
kustību no augšas) un kombinētus (mainot rokas kustību no augšas un
apakšās) sitienus ar vālīti un tricinot instrumenta malā iestiprinātos
šķīvīšus, kā arī, uzsitot pa instrumenta apmali, vai radot čīkstošu
skaņu ar īkšķi pret piķoto bubyna ādas malu.
Ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīcija (iesniedzējs: biedrība “Skaņumāja”). Ieviņa
tipa ermoņikas, jeb Ieviņas, ir Vidzemei raksturīgs ermoņiku veids, kas
20. gs. pirmajā pusē bija neiztrūkstošs viesību un danču mūzikas
instruments. Tā īpašo vietu reģiona kultūras tradīcijās raksturo tas, ka
šajā reģionā praktiski nebija sastopami citu tipu instrumenti un šādas
konstrukcijas instrumenti praktiski nav sastopami citur. Ieviņām ir
tembrāli ļoti bagātīga, kupla skaņa.
Latvijas Nacionālajā Nemateriālā
kultūras mantojuma sarakstā jau iekļauta Dziesmu un deju svētku
tradīcija Latvijā un tās simbolisms, kā arī Suitu kultūrtelpa.
Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu
paredz izveidot 2016.gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras
mantojuma likums. Saraksts tiks papildināts katru gadu un ikviens
aicināts sarakstam pieteikt elementus, kas uzskatāmi par valsts
aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un kuru iekļaušanai
sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība. 2018.gadā
pieteikumus Latvijas Nacionālajā kultūras centrā iespējams iesniegt
līdz 29.jūnijam.
Plašāka informācija Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu ŠEIT.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
