28. novembrī, īpašā Vidzemes plānošanas reģiona rīkotā tīklošanās un jaunu kontaktu veidošanas pasākumā Dikļu pils klētī satikās Vidzemes novada uzņēmēji: pārtikas ražotāji un viesmīlības pakalpojumu sniedzēji. Lai arī pasākums notika projekta “LIVONIJAS KULINĀRAIS CEĻŠ” ietvaros, šeit varēja satikt ne tikvien projekta dalībniekus Vidzemē, bet arī citus interesentus no tuvākas un tālākas apkārtnes – ar tūrisma nozari saistītos uzņēmējus un ražotājus pat no Zemgales. Daži uzņēmēji pauda interesi turpmāk iesaistīties gastronomijas projektā.
Tīklošanās pasākuma mērķis bija vienkopus pulcināt ražotājus un restorānu, krodziņu, viesu namu pārstāvjus, lai abas puses klātienē tiktos un iepazītos, kā arī gūtu ierosmes jaunām produktu idejām un kopīgai sadarbībai. Tas savukārt atbalsotos gardēžu pieturvietu gatavotajos ēdienos, kuros būtu vairāk izmantoti vietējo ražotāju produkti.
Reklāma
Pasākuma laikā dalībnieki tikās ar divu augstu vērtētu restorānu, kuru virtuvēs tiek lolotas Latvijas garšas, šefpavāriem – Mārtiņu Sirmo (3 pavāru restorāns “Tam labam būs augt”) un Jāni Siliņu (Dikļu pils restorāns). Katrs no viņiem stāstīja savu pieredzes stāstu par sadarbību ar ražotājiem, mājražotājiem un zemnieku saimniecībām. Dikļu pils restorāna šefpavārs Jānis Siliņš uzsvēra, ka, veidojot Dikļu pils restorāna piedāvājumu, viņam ir svarīgi dot iespēju viesiem baudīt Vidzemes lauku labumus, meža un upju veltes, to, kas audzēts netālos dārzos, tapis vietējās saimniecībās. J. Siliņš uzteica sanākušos ražotājus, novērtēja viņu degustācijā pasniegtos un kopīgai maltītei sarūpētos gardumus, kā arī sniedza savus ieteikumus, kā pasniegt konkrētus produktus, uzlabot tos, kā arī sniedza ierosmes jaunām biznesa idejām.
Kā vienmēr tiešs un atklāts, daloties savā pieredzē par sadarbību ar vietējiem produktu ražotājiem, bija populārais šefpavārs Mārtiņš Sirmais. 3 pavāru restorāna “Tam labam būs augt” ēdienu buķete, Mārtiņa Sirmā vārdiem runājot, ir “ziemeļvalstiski postsovjetiski kontinentāla”. Viņš uzsvēra, ka nevar ignorēt globalizācijas ietekmi arī pārtikas nozarē. Jāpērk vislabākais, bet par adekvātu cenu, un jāizmanto viss plašā tirgus piedāvājums. M. Sirmais rosināja domāt par to, kā noturēt kvalitāti, spēt piedāvāt nemainīgu cenu, apjomu, kā arī pauda, ka restorāni ir specifiska lieta, kur ražotāji nopelnīt nevar, tālab jāmeklē citas vietas, nišas tirgi produkcijas noietam.
Savukārt Valts Grasbergs no zemnieku saimniecības “Zilūži” un zīmola “Grasbergs” teica: “Restorāni nebūs mājražotāju galvenais tirgus, protams, ar izņēmumiem. Galvenokārt - tie būs kā piedeva. Jo tu vairāk vietās būsi, jo tavs apgrozījums būs lielāks.” Sanākušie vienojās, ka katram laiks augt un attīstīties, bet tas jādara arī, domājot par loģistiku, kvalitāti un iepakojumu.
Pasākumā augsti tika novērtēta iespēja kopā satikties ražotājiem un viesmīlības pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodot jaunas idejas un iespējamus partnerus nākotnē. Pasākumā organizētajās degustācijās viesmīlības pakalpojumu sniedzēji nepiespiestā gaisotnē varēja iepazīt dažādus ražotājus - uzņēmumus “Siera ražotne”, "Zeltlejas" ar zīmolu "ZELT", “Veselības Laboratorija”, “Vīna darītava Matilde”, "J-parks", “Latvijas Ķiploks”, “Gusts Apinis”, zemnieku saimniecība “Zilūži” ar zīmolu “Grasbergs”, “Kaņepītes”, "Pilsgravas", „Adzelvieši”, “Mežvijas” un mājražotājus “pesto.lv”, “Sandriņas ievārījumi” un nogaršot dažādus meistarstiķus. Ražotāji iepazīstināja ar sevi īsās prezentācijās arī pasākuma viesus, stāstot par sortimentu, saražotajiem apjomiem, piegādes iespējām.
Turklāt šefpavāri M. Sirmais un J. Siliņš bija izveidojuši īpašu ēdienkarti pasākumam, izmantojot šai notikumā iesaistīto ražotāju produkciju, pārvēršot to gardā trīs kārtu ēdiena maltītē un komplimentā no šefpavāriem. Pasākuma dalībnieki atzinīgi vērtēja ideju šādā veidā iepazīt ražotājus un iespējas izmantot dažādus produktus, kā arī dibināt jaunas attiecības un pazīšanās.
Pārrobežu kulinārais ceļš “Livonijas garša” top projektā "Livonijas kulinārais ceļš". Vairāk informācijas: https://ej.uz/Cels_LivonijasGarsa. Tas tiek īstenots "Interreg Estonia-Latvia" programmas ietvaros no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Projekta kopējais ERAF finansējums - 900 820,65 EUR. Šis raksts atspoguļo autora viedokli. Programmas vadošā iestāde neatbild par tajā ietvertās informācijas iespējamo izmantošanu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
