Kazas siers, gelato (saldējums), zemeņu un ingvera želejkonfektes, pikanti čatniji, kaltēti bumbieri, deviņvīru spēka tēja, kadiķu ogas, asari želejā, turku zirņu krekeri, dzirkstoša ābolu sula, šitake sēnes, smalkais muslis, ķiploku mērces un citus 12 mazo uzņēmēju un mājražotāju gatavotos labumus izstādes “Riga Food 2019” Rīgas plānošanas reģiona stendā ar interesi nobaudīja un slavēja gan pārtikas eksperti, gan ikdienas patērētāji.
“Rīgas plānošanas reģiona mazie uzņēmēji un mājražotāji no Alojas līdz Kandavai gatavo lieliskus produktus, nemitīgi attīstās, strādā inovatīvi, un mēs esam gandarīti, ka pirmo reizi varam viņu darbu parādīt Baltijas nozīmīgākajā pārtikas nozares notikumā. Mūsu mērķis ir atbalstīt mazos produktu ražotājus, kuri kopā veido unikālu Rīgas reģiona garšu. Vasaras sākumā aicinājām katru pašvaldību dalībai izstādē izvirzīt vienu uzņēmēju, un tādējādi esam vienkopus sapulcējuši tiešām lieliskus vietējos saimniekus, kuri nesen sākuši vai strādā jau vairākus gadus un izstādes apmeklētājus pārsteidz ar savu veikumu. Turklāt izvēlētie produkti viens otru labi papildina!” stāsta Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītāja Dace Grīnberga. Viņas vērojumi, ikdienā strādājot ar mazajiem uzņēmējiem, liecina, ka klājas labi tiem, kuri veido unikālus produktus. Nav noslēpums, ka daudzas unikālās garšas veidojas no senajām garšām apvienojumā ar mūsdienu pieeju un tehnoloģijām, atklāj Dace Grīnberga: “Pircējs meklē īpašu garšu un priecē, ka mazie uzņēmēji spēj atrast savu nišu, ražot, pārdot un nodrošināt sev un ģimenei iztiku.”
Reklāma
Rīgas plānošanas reģiona stendā paviesojās arī Latvijā labi pazīstamais pavārs Mārtiņš Rītiņš, kurš sacīja, ka ar vairākiem saimniekiem ir jau pazīstams un pozitīvi, ka izdevies viņus saaicināt izstādē kopā. Aprunājoties ar saimniekiem, piemēram, viens no Mārtiņa Rītiņa mudinājumiem bija, lai viņi censtos produkcijai vairāk lietot dabīgo iepakojumu.
No Bērzciema zivīm līdz Limbažu kazu sieram
Alojas saimniecības “Šita&ke” saimnieks Imants Urpens uz izstādi Rīgā bija atvedis visdažādākā veidā pagatavotas šitake sēnes, turklāt izstādes apmeklētāji varēja arī vērot uz baļķa augošās sēnes: “Darba ikdienā daudz un pirmo reizi izlēmu tomēr pamēģināt piedalīties izstādē. Vienīgais Baltijā dabīgos apstākļos meža vidū audzēju šitake sēnes, tās pārstrādāju, kā arī mācu audzēt citiem un uzņemu viesus. Sēņu audzēšana man ir pamata darbs, lēnām ieinteresēju cilvēkus, jo produkts vēl maz pazīstams. Šajā darbā jābūt pacietīgam – no šogad sagatavotajiem sēņu kokiem šitake ražu iegūšu tikai 2023. gadā.”
Rīdziniece Kazimiera Puzo gatavo čili mērces, bet šobrīd īpaši lepojas ar jaunizveidotajām zemeņu un ingvera želejkonfektēm. Visus produktus vieno zīmols “Madam Puzo”, iespēju robežās tiek izmantoti Latvijā audzētas izejvielas, un ražotājas galvenā vēlme ir, lai produkti garšotu gan lieliem, gan maziem gardēžiem. Kazimiera Puzo saka: “Izstāde ir lieliska vieta, kur parādīt sevi un paskatīties uz citiem! Cilvēki ļoti labprāt aprunājas, ierosina, ar kādām garšām es varētu papildināt savus produktus utml. Tas dod ierosmi strādāt tālāk!”
Limbažu novada ZS “Virbotnes” saimniece Modra Puisīte audzē gandrīz 100 kazas, gatavo sierus, saldējumu un uzņem tūristus. Modra Puisīte stāsta, ka šajā darbā lielākais izaicinājums ir strādnieki, kuri vairāk nepieciešami tikai aktīvajā vasaras sezonā: “Galvenais, lai patiktu kazas! Darbs nav smags, viss ir mehanizēts, bet grūtākais ir regulārie pienākumi, jo kazas jāslauc noteiktā laikā un saimniecībā visvairāk darba nedēļu nogalēs.” Izstādē viņa priecājas par iespēju iepazīties ne tikai ar potenciālajiem klientiem, bet arī ar jauniem Rīgas reģiona uzņēmējiem, satikt tos, ar kuriem būts kopā jau iepriekšējos pasākumos, aprunāties un dalīties pieredzē.
Daudzi no izstādes viesiem ar SIA “Doles tējas” vadītājas Agneses Bērziņas gādību pirmo reizi nogaršoja vērtīgā deviņvīru spēka tēju, kā arī iepazina daudzas citas veselībai vērtīgas zāļu tējas, kas vai nu ievāktas vai izaudzētas Doles salā: “Šis mums ir ģimenes bizness, braucam pa tirdziņiem, aktīvajā tūrisma sezonā uzņemam saimniecībā arī viesus. Tā mūsu tējas daudzi jau pazīst, bet izstāde ir labs veids, lai paskatītos uz sevi no malas, ieklausītos citu vērtējumā. Gūstam labu tonusu, lai ikdienas darbā neatslābtu!”
“Lieliska sadraudzība, kas veicina produkta kvalitāti un sniedz iespēju gūt jaunus sadarbības partnerus. Jāuzteic Rīgas plānošanas reģiona stenda organizatori, ka tas Ķīpsalas hallē atrodas tik labā vietā, un mums dod iespēju satikt vairāk cilvēku,” dalību izstādē raksturo “Smalkais muslis” vadītāja Ilze Kalāce - Bērziņa. Tagad “Smalkais muslis” ir jau Olaines uzņēmums, bet sākumā Ilze Kalāce – Bērziņa kopā ar Ievu Biķi nodarbojušās ar mājražošanu, un arī smalkais muslis laika gaitā guvis daudz plašāku pielietojumu kokteiļos, smūtijos, dažādos konditorejas izstrādājumos u.c.
Engures novada Bērzciema zvejnieku sētas “Dieniņas” saimniece Iveta Celkarte ar ģimeni piektajā paaudzē aizvien augstā godā tur Latvijas zvejniecības tradīcijas – tiek zvejots, gatavots no zivīm, sētā uzņemti viesi, un arī izstādē bija ļoti labs pieprasījums pēc šīs produkcijas. “Lai labi smeķē!”, Iveta novēlēja katram, kurš iegādājās kādu gardumu, un viņas kurzemnieces valoda arī ir viena no mazā zvejas rūpala veiksmes atslēgām. Protams, īpaši svarīgi, ka kulinārijā tiek izmantoti tikai dabīgie konservanti – sāls, cukurs un etiķis, un tā arī ir Ivetas Celkartes atbilde klientiem uz jautājumu: “Kāpēc jums viss tik labi garšo?”. Lai arī Baltijas jūrā zivju daudzums samazinās, aizvien zvejniekiem nāk brētliņas, reņģes, vimbas, sīgas, butes, laši, tomēr biznesa uzturēšanai zivis tiek arī piepirktas no “lieljūrām”, kā saka saimniece.
Kandavas novada lauku sētas “Kangari” saimniece Antra Gaisa audzē ogas, augļus, no kā gatavo sīrupus, ievārījumus, sīrupus, našķus u.c. gardumus, kā arī audzē vīngliemežus un uzņem viesus: “Esmu ļoti maza mājražotāja, kura visu dara ar rokām. Pircējiem nav izteikta favorīta no mana piedāvājuma, bet labprāt izvēlas netipiskākus produktus, piemēram, kuros savienoti āboli, ķirbji, smiltsērkšķi utml. Lielu daļu no receptēm pati izdomāju, bet paliek tikai tās, kuras man pašai iepatīkas.”
Bliss Gelato no Siguldas novada izstādē pārstāvēja saimnieka Agra Grosa dēls Matīss, piedāvājot gelato (saldējumu) – dabisku, bagātīgas garšas produktu, kas pilnvērtīgi saglabā un izceļ Latvijas ogu un augļu garšas. Saimnieki ir Austrālijas latvieši un savā darbā ieliek pasaules redzējumu jeb pēc viņu vārdiem šajā gelato satiekas māksla un zinātne. Agris Gross gan apguvis gelato gatavošanu tā dzimtenē Itālijā, gan lielu darbu ieguldījis, lai savienotu ar Latvijā raksturīgām garšām, piemēram, izstādē jaunums bija Medus kūkas gelato no vietējo bioloģiskā medus. Aveņu, rabarberu un citu vietējo garšu gelato tiek izmantots Latvijas dārzos un laukos izaudzētais.
Kaspars Kuplais no Raganas (SIA “Sparkling Apple”, Krimuldas novads) uz izstādi Rīgā bija atvedis ābolu dzirkstošo sulu, kas ir dabīgi pasterizēta, pildīta stikla pudelēs, un, lai arī aktīva darbība pirmo reizi sākusies līdz ar šīs ābolu ražas pārstrādi, saimniekam jau padomā ir arī citi dzērieni. Noderīgs ir arī piedāvājums saimniecībā izspiest savu ābolu sulu.
“Kiploku pasaule” no Olaines novada ir mājražotāji, kas audzē un pārstrādā ķiplokus, kā arī tiek audzēti citi dārzeņi un ogas, kas tiek savienotas ar kiploku. Kā teic saimniece Antra Zeiliņa, pašlaik TOP produkts ir Ķiploku aveņu mērce, ko var izmantot gandrīz pie visiem otriem ēdieniem (gaļa,zivs, medījumi utt), bet otrs pielietojums šim produktam ir kā tēja, īpaši labi noder pret saaukstēšanos.
SIA “JOLLE” no Ķekavas novada izstādē cienāja ar turku zirņu krekeriem “Krippu”, kas labi sader arī ar dažādām pastām, salātiem, veidojot uzkodas, stāsta uzņēmuma vadītāji Jolanta un Valters Māziņi. Ir iespēja baudīt zirņu krekerus ar tomātiem, sīpoliem, bieti un čili, kaņepju sēklām, kā arī interesants jaunums ir bioloģiskie produkti - BIO zirņu krekeri ar rozmarīnu.
Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības atbalsta centrs, veidojot kopējo stendu Baltijas nozīmīgākajā pārtikas nozares notikumā – izstādē “Riga Food 2019”, nākamgad plāno aicināt piedalīties vēl vairāk Rīgas reģiona mazos pārtikas ražotājus un mājražotājus. Jāatzīmē, ka šogad daļa no viņiem ar Rīgas plānošanas reģiona Uzņēmējdarbības atbalsta centra atbalstu un labiem panākumiem piedalījās arī Pleskavā, Krievijā notikušajā gastrotūrisma gadatirgū.
