Līdz 2020. gada beigām Vidzemes plānošanas reģionā tiks izstrādāta Via Hanseatica tūrisma un transporta koridora attīstības vīzija 2030. Sagaidāmais rezultāts – telpiskās attīstības plānošanas dokuments, kas palīdzētu uzlabot pasažieru un tūristu plūsmu Vidzemes plānošanas reģiona teritorijā. Tas ļautu ne tikai apzināt potenciālos risinājumus, kā uzlabot reģiona pievilcību pārvietošanās kontekstā, bet vienlaikus sniegtu arī praktiskus priekšlikumus, kā samazināt ceļā pavadīto laiku un uzlabot pasažieru, tostarp tūristu piekļuvi koridoram no iekšzemes.
Dokumentā plānots ietvert rekomendācijas, piemēram, par to, kā optimizēt maršrutus, kā uzlabot informācijas apriti par kustību maršrutiem, kā nodrošināt ērtākus sabiedriskā transporta savienojumus u.c. Plāna izstrādes laikā plānotas arī tikšanās ar Vidzemes ekonomiskajā attīstībā ieinteresētajām pusēm, t.i., pārstāvjiem no valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmējiem un tūrisma un transporta jomas ekspertiem, lai apaļā galda diskusijās un individuālās intervijās analizētu apstākļus, kas kavē raitu un ērtu pasažieru plūsmu koridorā un saņemtu ierosinājumus, kādi uzlabojumi varētu būt nepieciešami, lai problēmsituācijas risinātu.
Reklāma
Paredzams, ka gala dokuments būs noderīgs gan uzņēmējiem un investoriem, lai pieņemu lēmumus par uzņēmējdarbības uzsākšanu, pilnveidi vai paplašināšanu, gan arī reģiona pašvaldībām, kas varēs dokumentu izmantot, plānojot savu teritoriju attīstību. Secinājumi būs saistoši arī valsts pārvaldes institūcijām, piemēram, Satiksmes ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Ekonomikas ministrijai, veicot darbu pie nacionālā līmeņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un aktualizācijas.
Via Hanseatica ir vēsturiski nozīmīgs starpvalstu transporta, tūrisma un tirdzniecības koridors kas savieno Baltijas jūras reģiona austrumu daļu ar Eiropas Savienības centrālajiem reģioniem maršrutā Rīga-Valmiera-Tartu-Narva-Sanktpēterburga.
Šis transporta koridors un tam pieguļošā teritorija kalpo par nozīmīgu tūrisma attīstības koridoru, taču viens no tā pilna potenciāla sasniegšanas limitējošajiem faktoriem ir transporta pakalpojumu pieejamība un kvalitāte. Gan vietējiem, gan ārzemju tūristiem, meklējot alternatīvu pārvietošanās veidu personīgajam autotransportam, nākas saskarties ar piedāvāto transporta risinājumu sadrumstalotību, digitāli pieejamās informācijas trūkumu, kā arī savstarpēji nesalāgotiem sabiedriskā transporta kursēšanas laikiem, kas kavē ērtu pārvietošanos starp vairākiem tūrisma objektiem transporta koridora tuvumā. Arī izvēloties personīgo autotransportu, tūristi saskaras ar dažādiem šķēršļiem, piemēram, infrastruktūras kvalitāti (ceļu stāvoklis, norāžu trūkums).
Plānošanas dokumenta izstrāde notiek Interreg Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gadam projekta “Baltijas transporta loks (BALTIC LOOP)” ietvaros, ko Latvijā īsteno Vidzemes plānošanas reģions. Projekta mērķis ir aktualizēt un uzlabot transporta plūsmas Austrumu – Rietumu virzienā Baltijas jūras reģiona centrālajā daļā, radot atbilstošus risinājumus pasažieru un kravu transporta kustības uzlabošanai un dažādu pārvadājumu veidu savietojamībai.
Vairāk informācijas – www.vidzeme.lv un www.balticloop.eu .
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
