Foto: Ekonomikas ministrija
Autors: Ekonomikas ministrija
Avots: Ekonomikas ministrija
Gan Latvijas ekonomiku, gan ekonomiku pasaulē kopumā 2020. gadā nenoliedzami un būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai ieviestie pasākumi. 2020. gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā saruka par 4,3% gada griezumā. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas novērtējumam IKP 2020. gadā kopumā Latvijā varētu sarukt par 5-6%, salīdzinot ar 2019. gadu.
Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši Covid-19 pandēmijas apturēšanu. Tāpat svarīga būs ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā ir uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto ES atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.
Reklāma
Prognozējam, ka 2021. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,7%. Taču jāatzīmē, ka joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā. Saglabājoties ilgstošiem ierobežojumiem, nav izslēgts, ka Covid-19 ietekme uz ekonomisko aktivitāti un finanšu tirgiem varētu izrādīties spēcīgāka un ilgstošāka, kā rezultātā ekonomikas atkopšanās šogad var būt lēnāka.
“Sekmīgas Covid-19 vakcinācijas rezultātā Latvijā ekonomikas atveseļošanās notiks straujāk. Taču pamats uzņēmumu pilnvērtīgas darbības atjaunošanai, produktivitātei un turpmākai konkurētspējai būs augsti kvalificēti darbinieki, tāpēc Covid-19 seku mazināšanai ir svarīgi nodrošināt nepieciešamos drošības un atbalsta pasākumus uzņēmējiem, kā arī ekonomiskas stimulēšanai jāturpina ieviest jauni risinājumi un atbalsta mehānismi,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Ekonomikas ministrija publicējusi ikgadējo Latvijas ekonomikas attīstības pārskatu, kurā apkopoti un analizēti nozīmīgākie ekonomiskie un sociālie rādītāji, nozaru attīstība un ārējā ekonomiskā vide, valdības ekonomiskā politika un tās īstenošanas galvenie instrumenti. Pārskatā arī raksturota Ekonomikas ministrijas īstenotā politika uzņēmējdarbības vides, inovācijas un jauno tehnoloģiju, produktīvo investīciju un eksporta veicināšanas jomās, kā arī enerģētikā, būvniecībā, mājokļu politikā, tūrismā, patērētāju tiesību aizsardzībā u.c.
Atskatoties uz ekonomiskās attīstības rādītājiem pērn, jāatzīst, ka ceturkšņu griezumā Latvijas ekonomikas lielākais kritums bija vērojams 2. ceturksnī, kad ekonomika saruka par 8,9%. Vienlaikus jāatzīst, ka ES kontekstā šis rādītājs bija būtiski mazāks, kā vidēji ES, kur pērn 2. ceturksnī IKP saruka par 13,9%. Savukārt 3. ceturksnī ekonomikas krituma tempi bija mērenāki – Latvijas IKP saruka par 2,6% un ES – par 4,2%.
Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos gan Latvijā, gan Eiropā, 2020. gada nogales un šā gada sākumā ekonomisko situāciju raksturojošie rādītāji pasliktināties. Situācija pasliktināsies arī Latvijas eksporta tirgos - jaunie ierobežojumi var ietekmēt ārējo pieprasījumu un līdz ar to arī mūsu eksporta iespējas. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas novērtējumam IKP 2020. gadā kopumā Latvijā varētu sarukt par 5-6%, salīdzinot ar 2019. gadu.
Kopš 2020. gada marta vidus, kad tika ievesti pirmie Covid-19 ierobežojošie pasākumi, situācija darba tirgū krasi mainījās. Visvairāk negatīvu ietekmi juta darbaspēka intensīvās nozares – transporta pakalpojumi un pasažieru pārvadājumi, ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumi, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, mākslas un dažādas kultūras jomas, sporta centri un citas nozares, kas tiešā veidā saistītas ar iedzīvotāju pārvietošanos un pulcēšanos. Covid-19 ierobežojumu skartajās nozarēs 2020. gada 3. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 229,5 tūkstoši darba ņēmēju, kas ir vairāk nekā 1/4 no visiem nodarbinātajiem tautsaimniecībā atbilstošajā periodā. Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz darba tirgu līdz šim ir mīkstinājuši ieviestie valsts atbalsta pasākumi, kas daļēji ir ļāvuši saglabāt gan darbavietas, gan iedzīvotāju ienākumus.
Covid-19 pandēmijas tālākā ietekme uz darba tirgu lielā mērā būs atkarīga no tā, cik ilgi saglabāsies ierobežojumi vīrusa izplatības mazināšanai. Ņemot vērā ar Covid-19 saistīto ekonomisko aktivitāšu sarukumu, sagaidāms, ka nodarbināto skaits 2020. gadā kopumā samazināsies par 1,8% jeb par gandrīz 17 tūkstošiem, salīdzinot ar 2019. gadu, bet bezdarba līmenis pieaugs līdz 8,3%. Situācija darba tirgū varētu uzlaboties, sākot ar 2021. gada pavasara/vasaras sezonas atsākšanos, pieaugot sezonas darbiem, gan kopumā nostabilizējoties situācijai ekonomikā.
“2020. gada maija beigās valdība apstiprināja sadarbībā ar uzņēmējiem, nozaru ekspertiem un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām izstrādāto Stratēģiju Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai, un iezīmēja politikas virzienus, kā nostiprināt ekonomiku pēc krīzes periodā. Krīzes pārvarēšanai stratēģija piedāvā spert trīs secīgus soļus - 2020. gadā stabilizēt tautsaimniecību, 2021. -2022. gadā pārorientēt ekonomiku, bet no 2023. gada sāktos izaugsmes fāze.
Latvijas ekonomikas attīstības pārskats publicēts Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē. Šādu pārskatu Ekonomikas ministrijas speciālisti gatavo reizi gadā – decembrī.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
